No 14. līdz 16.martam Rāmavas Depkina muižā (www.ramavasmuiza.lv) notiks kārtējā mūsu draudzes Alfa kursa nedēļas nogale, kas ir īpaši veltīta Dieva Svētā gara Personai un tās darbībai. Tas ir veids, kā atjaunot dedzību, slavēt Dievu, pateikties un izveidot patiešām īstas un dzīvas attiecības ar Svēto Garu. Pats Jēzus ir teicis: „Bet kad nāks Viņš, Patiesības Gars, tad jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no sevis…” (Jņ, 16, 13) Evaņģēlija galvenā vēsts ir dzīvot Svētajā Garā. To var katrs. Nedēļas nogalē mācīsimies atpazīt Svētā Gara darbību, vienkārši sakot – mēģināsim sadraudzēties ar Svētās Trīsvienības trešo personu – Dieva Svēto Garu!

Īpaši aicināti draudzes locekļi, kas nav piedalījušies šādā nedēļas nogalē Alfa kursa ietvaros, atjaunoties Svētajā Garā! Dalības maksa ir 38,00  EUR par pilnu nedēļas nogali; ēdināšanas un gultas vietu izmaksas iekļautas cenā.

Nedēļas nogali pavadīsim sadraudzībā un tuvāk iepazīsim citus Alfa kursa dalībniekusJ

Pasākuma programma:

 Piektdiena, 14.marts

19:00 Izbraukšana no Rīgas

20:00 Vakariņas

21:00 Slavēšanas un pielūgsmes vakars

Sestdiena, 15.marts                                                                                  

9:00  Brokastis                                                                                                                 

10:00  1.lekcija Kas ir Svētais Gars?

11:00  2.lekcija Ko dara Svētais Gars?

12:00  Diskusijas

13:00  Pusdienas

13:30  Brīvais laiks

15:00  3.lekcija Kā es varu tikt piepildīts ar Svēto Garu?

16:30  Slavēšana un aizlūgšanas

19:30  Vakariņas

20:00  Sadraudzības laiks

Svētdiena,16.marts

 9:00   Brokastis

 9:45   Diskusijas

11:00  4.lekcija Kā man vislabāk izmantot turpmāko dzīvi!?

12:00  Svētdienas Svētā Mise

 Dalībnieku liecības

Ieva:„Nedēļas nogale ir labs veids kā ieplānot brīvdienas, kurās ļaut Dievam darboties, kad atliekam savus ikdienas pienākumus, darba un mājas rūpes. Man tās ir bijušas kā mazas oāzes brīvdienu garumā, kad varu baudīt pasākuma programmu, vakaros neskatīties pulkstenī un nedomāt pa to, kas jāpaspēj izdarīt rīt. Vienkārši būt šeit un tagad Dieva priekšā ārpus ierastās vides,kas mūsdienās ir samērā reta iespēja.
Un ja vēl Dievs dod skaistu vidi un jauku laiku…”

Zane un Normunds:„Alfa kursa nedēļas nogale bija Alfa kursu kulminācija. Brīnišķīga mūzika, saturīgas lekcijas, fantastiski cilvēki, sadraudzība! Un pavisam reāls Svētā Gara pieskāriens. Svētā gara pieskāriens tik reāls, pat fiziski sajūtams, bet grūti aprakstāms! Miesa un dvēsele tika pildīta ar pārpasaulīgu mieru, mīlestību, spēku, ko nevar sniegt laicīgās lietas.”

Viola:„Piedalīties Alfa kursa nedēļas nogalē man patika, jo atrados vietā, kur varēju nedomāt par ikdienišķām lietām, un biju kopā ar tikko iepazītiem cilvēkiem, kas arī vēlējās kaut ko uzzināt par Dievu. Patika draudzīgā, brīvā gaisotne. Pēc lekcijām un Svētā Gara darbības, var teikt uz “karstām pēdām”, piedzīvoju brīnišķīgus notikumus.”

 Sandra:„Bija jauki. Draudzīgi cilvēki un liels prieks par tiem, kuri kaut ko tādu piedzīvoja pirmo reizi. Es vienmēr tādās reizēs vairāk priecājos par citiem nekā par sevi. Par tiem, kuri no jauna ir atraduši sevi Dievā un Dievu – sevī.”

 Sagatavoja Ģirts

Draudzes lapiņa (09.03.2014)

Lielais gavēnis šogad sākas 5.martā, kad svinēsim pelnu trešdienu.

Gavēnis nav tikai atturēšanās vai savas dvēseles šķīstīšanas laiks. Gavēnis ir iespēja Kristus spēkā pārvarēt kārdinājumus šīs pasaules tuksnesī, lai mēs spētu nest Dieva mīlestību citiem.

ŠAJĀ GAVĒŅA LAIKĀ CENTĪSIMIES CITS CITĀ ROSINĀTU MĪLESTĪBU UN LABOS DARBUS” – KOPĪGI IET SVĒTUMA CELU.

Šis teikums no Vēstules ebrejiem (sal. 10, 24) liek mums paturēt prātā universālo aicinājumu uz svētumu, pastāvīgu garīgās dzīves ceļa turpināšanu, tiecoties pēc visaugstākajām garīgajām dāvanām un aizvien cēlāku un auglīgāku žēlsirdību (sal. 1 Kor 12, 31-13, 13). Savstarpējām rūpēm ir jāatmodina mūsos aizvien lielāka, darbīga mīlestība „kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena” (Sak 4,18), gaidot dienu bez norieta Dievā.

Diemžēl vienmēr pastāv kārdinājums būt remdeniem, apslāpēt Garu, atteikties „izmantot talantus”, kas mums doti mūsu pasu un citu personu labumam (sal. Mt 25, 25s). Visi esam saņēmuši garīgās vai materiālās bagātības, kas nepieciešamas dievišķā plāna īstenošanai, Baznīcas labā un mūsu pestīšanai (sal. Lk 12, 21b; 1 Tm 6, 18). Garīgie skolotāji atgādina, ka ticības dzīvē tas, kurš neiet uz priekšu, atkāpjas. Dārgie brāļi un māsas, pieņemsim šo vienmēr aktuālo aicinājumu tiekties uz „augstu kristīgās dzīves pakāpi”.

(Jānis Pāvils II)

Sagatavoja priesteris Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa 02.03.2014

Tā par savu ģimeni saka Laila, Zoltu ģimenes mamma, kura piekrita padalīties savā kristīgajā pieredzē.

„Bieži vien cilvēki sāk domāt par Dieva esamību tad, kad viņu dzīvē notiek kādi pārbaudījumi vai ciešanas. Mūsu ģimene Dievu iepazina caur priecīgiem notikumiem, proti, caur Alfa kursiem. 2010.gada pavasarī mani un vīru Ģirtu uz Alfu uzaicināja Slišānu ģimene, kuriem esam par to ļoti pateicīgi. Vēlāk šos kursus izgāja mūsu meitas Zane un Elīna, arī dēls Sandis, kuri pēc Alfa kursu beigšanas tika kristīti. Alfu ir beigusi arī Ģirta mamma Austra. Varētu teikt, ka pilns komplekts – visa ģimene. Līdz tam par Dievu neko daudz nezinājām, jo mūsu ģimenēs par to nekad nerunāja.

Caur Alfu Dievs mums ir dāvājis vislielāko dāvanu, kāda cilvēkam var būt – TICĪBAS DĀVANU!

Ticības dāvanu nevar salīdzināt ne ar ko citu – ne ar lielu kontu bankā, ne dārgu mašīnu, ne arī pilnu drēbju skapi. Tas viss ir pārejoši. Mēs esam sapratuši, ka Dievs ir Tas, kas vada mūsu dzīvi, ka tikai Viņa spēkā mēs varam dzīvot un darboties. Un arī pārbaudījumus, kas nāk pār mums, Dievs nes kā svētību. Mēs ar Ģirtu esam ļoti laimīgi par mūsu bērniem, kas salīdzinoši īsā laika posmā ir sajutuši Dieva mīlestības pieskārienu. Tā tiešām ir liela žēlastība,

Esmu pārliecināta, ka nepietiek tikai svētdienās atnākt uz sv. Misi, pēc tam aiztaisīt durvis aiz sevis līdz nākošai svētdienai. Kalpošana un piedalīšanās draudzes pasākumos palīdz mums pieaugt ticībā, brāļu un māsu mīlestībā, tuvāk iepazīt draudzes cilvēkus, bez kuriem mēs vairs nevaram iedomāties savu dzīvi. Caur kalpošanu mēs nesam Dieva vēsti pasaulei. Un, ja tu redzi, ka tas nes augļus…

Liels prieks par katru cilvēku, kas atgriežas pie Dieva, par visām ģimenēm, kurās ienāk Dieva mīlestība.

Žēl, ka Dievu nepazinām agrāk, bet tas jau ir Viņa ziņā…” jo citiem kristiešiem viņu tuvinieki tā arī visu mūžu nespēj atvērties Dieva mīlestībai. Esam priecīgi, ka varam būt šajā draudzē un kalpot saviem brāļiem un māsām Kristū.

 Ar Ģirtu pirmdienās piedalāmies katehēzes nodarbībās, palīdzam organizēt Alfa kursus, vadām evaņģelizācijas šūniņu. Arī Zane un Elīna vada jauniešu šūniņu. Sandis atbild par datora lietām. Kopā dziedam draudzes korī. Ģirta mamma kalpo adorācijas kapelā Vecrīgā, neskatoties uz viņas cienījamo vecumu. No malas var būt liekas, ka visa ir par daudz. Bet tas tā nav.

Sagatavoja: Ēvija

Draudzes lapiņa

Mūsu draudzē jau ceturto gadu darbojas draudzes evaņģelizācijas šūniņas, kurās aktīvi ir iesaistījušies daudzi draudzes locekļi, tādējādi apliecinot vēlmi sekot Jēzum Kristum un izpildīt Viņa doto pavēli – Evaņģelizācijas galvenais mērķis ir panākt, lai mainītos cilvēka nostāja un domāšana, lai viņš patiesi atgrieztos pie Dieva un Dievam atvēlētu galveno vietu savā sirdī. Tikai tad, kad viņš personiski būs saticis “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai!”(Mk 16, 15) Dievu, kas ir dzīvs un klātesošs, aizsāksies īstenais ticības ceļš. Šūniņas dalībnieki satiekas reizi nedēļā, kuras laikā dalās pieredzē par Dieva darbību savā dzīvē, apgūst prāvesta sagatavoto mācību, kopīgi lūdzas un slavē Dievu, tikšanās noslēgumā ir kopīga agape. Šūniņa ir veids, kā tuvāk iepazīt draudzes locekļus, saņemt atbalstu, iegūt sapratni. Daudzi draudzes locekļi ir atraduši sev piemērotus kalpojumus, iesaistījušies Alfa komandā, vairāki sākuši spēlēt mūzikas instrumentus un pats svarīgākais - ieguvuši jaunus, uzticamus draugus. Pašlaik varam teikt, ka šūniņas ir liels atbalsts un darbojas kā komanda, palīdzot viens otram gan priecīgos brīžos, gan bēdīgos, un vienmēr atbalstot viens otru ar kopīgām lūgšanām. Mūsu draudzes evaņģelizācijas šūniņas Diāna: „Šūniņā, lūdzoties kopā, es sastopos ar Dievu. Caur šīm tikšanām Dievs stiprina, dziedina un palīdz
dzīvot paļāvībā. Pa šo laiku, kopš esmu šūniņā, Dievs no savas pilnības ir devis daudz žēlastību man un manai ģimenei.” Elīna: „Jauniešu šūniņa ir vieta, kur katrs dalībnieks ir iemācījies uzklausīt, izteikt savu viedokli, bet galvenais ir iegūta draudzība visu starpā. Kopš esam šūniņā, mēs ikdienā vairāk lūdzamies un saskatām Dieva vadību.” Andrejs: „Piedalīšanās šūniņā man ir palīdzējusi atbrīvoties no iekšējas noslēgtības, īsā laikā iepazīt draudzes
locekļus, iegūt jaunus draugus. Priecājos par iespēju būt kopībā ar cilvēkiem, kurus vieno ticība un vēlēšanās mīlēt
vienam otru, piedzīvot kopējo lūgšanu spēku.” Anita: „Man būtiski svarīgi ir tas, ka šūniņa ir mūsu garīgā ģimene,
kurā kopīgi aizlūgt par daudzu cilvēku vajadzībām, kuras sastopam savā ceļā.”

Sagatavoja: Ēvija

Draudzes lapiņa Nr.7 (02.16.2014)

Mazā Lurdas pilsētiņa atrodas Dienvidfrancijā, Pireneju piekājē. Tajā dzīvoja kāda ģimene, 1844.gadā šajā ģimenē piedzima meitene, kuras vecāki deva divus vārdus Marija Bernadete. Bernadete slimoja ar aizdusu un līdz 14 gadu vecumam neprata ne lasīt, ne rakstīt. Viendien kopā ar māsu un kaimiņu meiteni viņa devās uz Gāvas upes krastu salasīt sausos žagarus. Meitenes aizsteidzās tālāk uz mežu, bet Bernadete, palikusi krastā, pēkšņi ieraudzīja grotā zelta mākoni, kam sekoja kāda jauna un ļoti skaista dāma. Viņa bija apģērbusies baltā kleitā ar zilu jostu, uz katras kājas bija pa dzeltenai rozei. Nometusies ceļos, Bernadete gribēja mest krusta zīmi, taču viņai trīcēja rokas. Kad jaunava pārmeta krusta zīmi, tad arī Bernadete to spēja izdarīt un sāka skaitīt rožukroni. Bernadete vēl nekad nebija redzējusi tik skaistu sievieti. Par redzēto Bernadete pastāstīja māsai, tad arī mātei. Drīz vien visa Lurda zināja par notikušo upes krastā, taču neviens neticēja. Tēvs baidījās, ka meiteni iekārdinājis ļaunais gars, vietējā policija nopratināja Bernadeti, bet meitene, sirdsbalss aicināta, pēc trim dienām – 14. februārī atkal devās uz upes krastu, kur viņai atkal parādījās dievišķīgā būtne. Tādas tikšanās meitenei ar Dieva sūtni bija vairākas. Kādā tikšanās reizē skaistā jaunava lūdza viņu nākt šurp piecpadsmit dienas. Neskatoties uz visiem vecāku aizliegumiem, varasvīru pretestību, Bernadete turpināja iet uz upes krastu, un katru reizi viņai sekoja ļaudis, ar katru reizi arvien vairāk. Viņi neredzēja Jaunavu, taču ticēja Bernadetei, ka viņa  to redz, jo viņas seja izstaroja dievišķu gaismu. Daudzi no klātesošajiem skaidri sajuta kaut kā debešķīga klātbūtni. Kādā tikšanās reizē Jaunava atklāja Bernadetei savu vārdu: „Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.” Meitene nesaprata šos vārdus, bet pateica tos prāvestam. Un visi saprata, kas bija Viešņa no grotas. Pēc Svētās Jaunavas pavēles Bernadete norādītajā vietā parausta zemi, un tur radās avots. Tad viņa darīja prāvestam zināmu Jaunavas Marijas lūgumu uzcelt tajā vietā kapelu. Tagad tur uzcelta brīnišķīga baznīca. Marija lika Bernadetei pateikt visiem cilvēkiem, lai viņi lūgtos par grēciniekiem, lai nožēlotu grēkus. Kopš tā laika uz Lurdu, uz grotu un avotu, plūst cilvēku straumes. Drīz visā Francijā kļuva zināma vēst par pirmo brīnumu, par to, ka piecpadsmitgadīgu zēnu, kuram bijusi acu kaite, ūdens aplikumi esot pilnīgi izdziedinājuši. Bernadete veltīja savu dzīvi Dievam, kļūdama par mūķeni. Viņa nomira 35 gadu vecumā. Mirstot teica, ka esot tikpat laimīga, cik toreiz, kad bērnībā grotā pie Gāvas upes redzējusi Svēto Jaunavu – laimīga domājot un cerot, ka atkal Viņu redzēšot. 11. februāri visā pasaulē atzīmē kā Lurdas Dievmātes dienu.

Ak, vienmēr Bezvainīgā Jaunava, žēlsirdības Māte, slimnieku Veselība, grēcinieku Patvērums, nelaimīgo Mierinātāja, Tu zini mūsu vajadzības un mūsu sāpes. Paraugies uz mums savā labvēlībā un rādi mums savu žēlsirdību. Tu parādījies Lurdas grotā, Tev labpatika šo vietu padarīt par īpašu svētnīcu, kur Tu dali Dieva žēlastības. Daudzi slimnieki šeit ir saņēmuši dziedināšanu – gara un miesas veselību. Tāpēc arī mēs nākam Tavā priekšā ar pilnīgu paļāvību un lūdzam Tavu mātišķo aizbildniecību pie Tava Dēla, mūsu Pestītāja Jēzus Kristus, kas dzīvo un valda mūžu mūžos. Amen.

Draudzes lapiņa

Šī gada 29.janvārī mūsu draudzē ar Em.Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu koncertu un mielastu pēc tā iesākās jau devītais Alfa kurss. Pēc sadraudzības pie kafijas un kliņģera, kursa prezentācijas un personisko liecību noklausīšanās priesteris Māris Ozoliņš runāja par kristietību mūsdienās un savu pieredzi Jēzū Kristū. Vakaram noslēdzoties, 20 cilvēki izteica vēlmi apmeklēt šo kursu.

Pirmais Alfa kurss Sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzē notika 2010.gada janvārī, otrais – pavasarī. Pēc tam trešais un ceturtais – 2011.gadā, kad kursā, draudzīgā un jautrā gaisotnē, piedalījās apmēram 50 – 70 dalībnieku.

Citā kvalitātē kursi atsākās 2012.gadā, kad pr. Māris Ozoliņš sāka vadīt slavēšanu, pavadot to ar ģitāras skaņām, kam pievienojās džamba. Pagājušogad, kad notika astotā Alfa kursa nedēļas nogale Ratniekos, Dievu slavējām četru ģitāru, džambas un sintezatora pavadījumā.

Aicinām visus draudzes locekļus, kuri vēl nav izgājuši ALFA kursu, piedalīties tajā katru trešdienu plkst.19:00, aicinot līdzi arī savus radus un draugus!

Katras nodarbības sākumā ir kopīga maltīte, dalībniekiem dodot iespēju vienam otru iepazīt. Ik nedēļu notiek lekcija, kurā tiek aplūkoti un skaidroti dažādi kristīgās ticības jautājumi. Pēc lekcijas ir mazo grupu diskusijas par lekcijā dzirdēto.  Īpaši nozīmīga ir dažādu viedokļu, uzskatu apmaiņa, uzticēšanās un neformāla gaisotne. Alfa kurss ir vieta, kur neviens jautājums nav pārāk naidīgs vai muļķīgs.

ALFA kursu novērtē absolventi:

• Esmu ļoti laimīga, ka priesteris ieteica apmeklēt Alfa kursu, jo mana ģimene ir ļoti satuvinājusies.
• Esmu kļuvis savādāks cilvēks un apkārt man visi kļuvuši labestīgāki, ir vēlēšanās būt labākam, jo tas ir lipīgi.
• Pirms Alfa kursa kristietība man bija garlaicīga un neizprasta, tagad varu saukt sevi par kristieti, ir jūtamas pārmaiņas – spēju uzticēties un paļauties uz Dievu, kļūstu pazemīgāks un sirdi pārņem arvien stabilāks miers – Dieva miers.
• Vislabāk man patika nedēļas nogale Ratniekos, kur piedzīvoju Svētā Gara klātbūtni.
• Esmu ieguvusi sirdsmieru, uz problēmām raugos mierīgāk, darbojos, lūdzot Svētā Gara klātbūtni. Jūtos drošāka, pārliecinātāka, jo Dievs ir ar mani.
• Jā – esmu laimīga! Esmu atradusi savu draudzi.
• Sāku domāt par to, ka vajag nokristīties

Draudzes lapiņa (02.02.2014)

Mūsu draudzē 29.janvārī atsākas ALFA kurss, jau devītais pēc kārtas, un tas ilgs līdz pat Lieldienām. ALFA kursā tiek ietverta informācija cilvēkiem, kuri bez ikdienas problēmu risinājuma vēlas ieraudzīt ko vairāk un rast atbildes uz vissvarīgākajiem savas dzīves jautājumiem. ALFA kurss domāts arī jauniem kristiešiem un arī tiem, kuri netic Dieva klātbūtnei savā dzīvē. ALFA kurss palīdz draudzes locekļiem atdzīvināt savu ticību un iemācīties par Jēzu Kristu stāstīt citiem, kā arī atrast savu vietu un kalpošanas veidu draudzē.

Tieši ALFA kurss ir satuvinājis mūsu draudzes cilvēkus, dodot iespēju vienam otru iepazīt arī ārpus baznīcas, izveidojot ciešas un mīlestības pilnas draudzīgas saites starp brāļiem un māsām Kristū. Šī ir iespēja tuvāk iepazīt mūsu draudzes aktivitātes, un svētdienās, atnākot uz Sv. Misi, nepaiet garām draudzes mājai.

ALFA kursa ietvaros notiks īpaša nedēļas nogale, kad lielāka uzmanība tiks pievērsta Dieva Svētā Gara Personai un tā darbībai, kas ir izmainījusi mūsu draudzes cilvēku dzīves, un pie Dieva ir atgriezušās daudzas ģimenes. Pateicoties Svētajam Garam, pat draudzes locekļi, kuri ir bijuši kristieši jau no bērnības, beidzot ir izjutuši tā darbības augļus savā dzīvē.

 Īpaši aicinām visus draudzes cilvēkus, kas vēl nav izgājuši ALFA kursu, piedalīties atklāšanas svētkos 29.janvārī plkst.19:00, aicinot līdzi arī savus radus un draugus.

ALFA kurss notiks katru trešdienu, sāksies plkst.19:00 ar kopīgu maltīti.

Uz tikšanos Alfā!

Draudzes lapiņa (26.01.2014)

12. janvārī Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās esošajā Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabā tika atklāta ceļojošā izstāde

“Prelātam Julianam Začestam – 100″.

Izstādi, kuru veido 14 lielformāta planšetes ar fotoattēliem, aprakstiem, dokumentu fotokopijām, kā arī dažādas grāmatas, priekšmeti un prelāta tērpi, organizē

Līvanu Sv. Erceņģeļa Miķeļa katoļu draudzes pārstāvji Juris un Elga Skrebeļi ar Līvānu novada domes finansiālu atbalstu. Izstāde līdz šim bija apskatāma Līvānos, Ludzā un Rēzeknē, pēc tam plānots, ka tā būs apskatāma arī Jelgavā. Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabā izstāde būs skatāma līdz 12. februārim. Izstāde ir vēstījums par Latvijas katoļu garīdznieka prelāta Julijana Začesta (1913 – 2004) dzīvi no bērnības līdz pat mūža nogalei. Prelāts J.Začests ir strādājis daudzās un dažādās vietās un amatos. Viņš bijis skolu un cietumu kapelāns Rīgā, Nautrēnu draudzes vikārs, Ruskulovas, Augstkalnes, Stoļerovas draudzes prāvests. No 1944. – 1945. gadam J.Začests bija Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes viceprāvests, kas apkalpoja arī Pēterniekus, un tai pat laikā Rīgas Metropolijas kūrijas notārs. 1945.gada 18.decembrī Rīgā Klostera ielā viņu arestēja par pretpadomju aģitāciju. Priesteris ieslodzījumā pavadīja trīs gadus, bet pēc atbrīvošanas līdz 1954.gada 11.maijam bija Nīdermuižas draudzes prāvests, kam kādu laiku bija jāapkalpo arī Jasmuižas draudze. Pēc tam J. Začests kalpojis arī Kalupes, Arendoles, Ciskadu, Nautrēnu, Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē. No 1960.gada septembra līdz 1962.gada 15.novembrim viņš bija Rīgas Metropolijas apustuliskais administrators. Visilgāk prelāts nostrādāja Līvānu draudzē: no 1964. līdz 2000.gadam. Līdz pat savai nāvei 2014.gada 21.jūlijā, lai arī bija pensionēts priesteris, viņš palīdzēja draudzes pastorālajā darbā.

Izstādes organizētāji Juris un Elga Skrebeļi saka: “Šī izstāde ir mūsu, Līvānu draudzes bērnu, stāsts par mūsu garīgo tēvu Julijanu Začestu – mūsu interpretācija par J. Začestu, domājot par viņa tuvojošos simtgadi.” Viņi stāsta, ka prelāts J.Začests bija ievērojams ar savu darbības stilu. Viņš vienmēr bijis atsaucīgs, tuvs vienkāršajiem cilvēkiem un paraugs draudzes locekļiem. Skrebeļu ģimene ir pārliecināta, ka J.Začesta dzīvesstāsts ir neatsverams papildinājums mūsu kopējā kultūras atmiņā. J.Začesta 90 gadus garais mūžs ir piemērs, kā mīlēt tēvu un māti, dzimto vietu, zemi un savu valsti, skolotājus, savu krustu un Kristu. Viņš ir arī piemērs tam, kā mācīties būt paklausīgiem, pacietīgiem un pazemīgiem.

Izstādes tapšanas laikā tās organizētājiem nācās aizdomāties par laiku, kad kristieši bija vajāta un nicināta kopiena Romas impērijā, kad kristiešu sapulces varēja notikt tikai slepus, jo arī J. Začests savas dzīves lielāko daļu bija spiests dzīvot apstākļos, kad runātā un rakstītā vārda brīvība nebija iespējama. “Tomēr, jo vairāk nācās saskarties ar viņa atstātā mantojuma liecībām, jo vairāk mēs secinājām, ka viņš mūs spēj uzrunāt senās vajātās Baznīcas valodā – tas ir, zīmju un simbolu valodā,” norāda Skrebeļi.

Izstādes tapšanas sākotnējais izejmateriāls bija prelāta daudzie personīgie fotoalbumi. Iepriekš neplānojot, visu Julijana Začesta dzīvesstāstu ir sanācis izkārtot uz 14 lielformāta planšetēm, kas sakrīt ar 14 Krustaceļa apstāšanās vietām. Tādējādi ikviens izstādes skatītājs ir aicināts kopā ar prelāttēvu iziet un pārdomāt dzīves Krustaceļu.

Draudzes lapiņa Nr.3 (19.01.2014)

Labā Gana darbnīcā turpmāk plānotas:

Labā Gana katehēzes nodarbības bērniem no 3 gadu vecuma. Apmācības programma, kas paredzēta 3 līdz 12 gadus veciem bērniem ar mērķi sagatavot viņus Pirmajai Svētajai Komūnijai un iestiprināšanas sakramentam. Nodarbības notiek  īpaši sagatavotā telpā – ātrijā, kas tulkojumā nozīmē – baznīcas priekštelpa – ar domu bērnu sagatavošana ieiešanai Baznīcā. Pati programma balstās uz Bībeli, Liturģiju un Svēto Misi, izmantojot montesori apmācību.

LGk nodarbības Sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzes bērniem notiek svētdienas rītos no plkst. 9.45 līdz plkst. 10.45.

• Darbnīca ir plānota arī kā semināru vieta katehētiem un svētdienas skolu skolotājiem pieredzes apmaiņai un metodisko materiālu gatavošanai. Reizi divos mēnešos tiks organizēti praktisko darbu semināri atbilstoši Baznīcas gada svētkiem. Šos seminārus varēs apmeklēt ne tikai katehēti, bet ikviens, kurš vēlas pagatavot telpu noformējumus, dāvanas, atklātnītes u.c. lietas atbilstoši Baznīcas liturģiskajam gadam un svētkiem.
• Darbnīcas telpā tiek gaidīti draudžu cilvēki, kuri vēlas gatavot rokdarbus, dalīties ar savu pieredzi, kopā lūgties, pagatavot mīļas lietas sev un iepriecināt citus. Būs arī iespēja piedalīties mākslas un rokdarbu semināros un pulciņos: ”Rokdarbi cauri gadsimtiem”, piedalīties darbnīcā ”Neesmu gleznotājs – bet mākslinieks”, „Leļļu darbnīcā” gatavot lelles un iestudēt ludziņas,  „veidot maketus”,  kā arī gatavot suvenīrus un dāvanas. Ar visām apmācības programmām varēs plašāk iepazīties Labā Gana darbnīcas informācijas stendā – (pie darbnīcas durvīm) un mājas lapā www.labaisgans.lv vai pie Ilzes Terēzes Gulbes.
• Darbnīca varēs būt arī kā ekskursijas vieta, kur iepazīties ar ātriju un Labā Gana katehēzi, kā arī rokdarbu darbnīcu, kur varēs redzēt tekstila rokdarbu instrumentus no senatnes līdz mūsdienām, arī senās un mūsdienu rokdarbu tehnikas, būs iespēja arī izmēģināt kādu no tām..

“Labā Gana darbnīcas” veidotāja ir katehēte, Labā Gana katehēzes koordinatore Latvijā, mājturības un vizuālās mākslas skolotāja, Sv. Marijas Magdalēnas draudzes locekle Ilze Terēze Gulbe. Vairāk informāciju par šo darbnīcu var iegūt, zvanot pa tālruni 29447445, vai rakstot igulbe@gmail.com, tuvākajā laikā būs pieejama mājas lapa www.labaisgans.lv

Draudzes lapiņa Nr.2

“Svētais Gars ir Kristus priekšgājējs, kurš sagatavo viņam ceļu, lai pēc tam atklātu patiesību visiem cilvēkiem. Austrumu Baznīcas tradīcijā pravieši tiek uzskatīti par sagatavošanās ekonomiju – viņi ir kā daļa no Svētā Gara, kas runā vēl pirms Kristus atnākšanas – Viņš runā pirmajā personā caur praviešiem. Svētais Gars atver durvis Kristum, lai tas tiktu pieņemts kā “no Svētā Gara”. Tas, kas notika Marijā Svētā Gara spēkā “no Svētā Gara”, ir notikums, kurš uzmanīgi tika gatavots jau ļoti ilgu laiku. Marija sevī no jauna pieņem visu pravietojumu – visu Gara ekonomiju. Tas, ka viss pravietojums nāk no Svētā Gara, īstenojas Marijā Kristus ieņemšanas brīdī. Manuprāt, tas neizslēdz iespēju, ka Kristus vienmēr tiek ieņemts no jauna no Svētā Gara. Svētais Lūkass ne velti stāstu par Jēzus bērnību ir izveidojis, velkot paralēles ar Apustuļu darbu 2.nodaļu, kurā tiek stāstīts par Baznīcas dzimšanu. Divpadsmit, ap Mariju sapulcējušos apustuļu lokā, realizējas ieņemšana no Svētā Gara, un dzimst Baznīca”. (Citēts no kardināla Racingera intervijas)

Gaisma, ko viņa, Marija, redz, viņu pārsteidz. Gaisma pārņem viņas sirdi un miesu. Dažās sekundēs sarunā ar Eņģeli, Dieva sūtni, viss mainās. Dievs apmeklē, ienāk Marijas ķermenī. Jēzus ir ieņemts, un notiek komunikācija starp māti un bērnu, kas ir patiess Dievs. Viņa nes savā sirdī un miesā Dieva Vārdu, kas bija no sākumiem. Dzīve ar Dievu Marijai kļūst par ikdienas realitāti. Viņa patiesi zina, kāds Viņš ir. Viņa to izjūt ar visu savu būtību, kā māte savu bērnu. Vārds ir tapis miesa, lai šādi mēs pazītu Dieva mīlestību.

Baznīcas tradīcija vēsta, ka Jēzū nav divas personas – cilvēciskā un dievišķā. Persona ir centrālais punkts, vienojošais faktors cilvēkā. Mēs esam adoptēti Dieva bērni, jo esam cilvēciskās personas, kuriem dota līdzdalība Dieva dabā. Jēzus nav cilvēks, kurš kļuvis Dieva Dēls. Viņa persona ir būtībā vienāda ar Tēvu. Kristus cilvēciskās dabas subjekts nav neviens cits kā Dieva Dēla dievišķā Persona, kas kopš savas ieņemšanas brīža šo cilvēcisko dabu pieņēmusi un padarījusi par savu (KBK 466). Jēzus ir patiess Dievs un patiess cilvēks. Viņš ir īstais un vienīgais Dieva Dēls, vienāds ar Tēvu. Jēzus nekļūst cilvēciska persona, bet pieņem cilvēcisko dabu, paliekot Dievs. Pateicoties tam, ka Dieva Dēls tapa miesa, mēs varam kļūt Dieva bērni, un tikai vienotībā ar Kristu, ko saņemam kristībā, mums ir pieeja Tēvam.

Sagatavoja pr. M.Ozoliņš

Draudzes lapiņa 05.01.2014

«Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem» (Lk 2,14).

Dārgie brāļi un māsas Romā un visā pasaulē, labdien un priecīgus Ziemassvētkus! Padaru par savējo eņģeļu dziesmu, kuri naktī, kad piedzima Jēzus, parādījās Betlēmes ganiem. Šī dziesma vieno debesis un zemi, paceļot uz debesīm slavējumu un pagodinājumu, bet uz cilvēku zemi – miera sveicienu. Aicinu visus pievienoties šai dziesmai; šī dziesma skan katram vīrietim un katrai sievietei, kas ir nomodā, kas cer uz labāku pasauli, kas rūpējas par citiem, mēģinot pazemīgi pildīt savus pienākumus.
Gods Dievam!
Tas ir pats pirmais ,uz ko aicina Ziemassvētki – atdot Dievam godu, jo Viņš ir labs, uzticīgs un žēlsirdīgs. Šajā dienā novēlu visiem atpazīt Dieva patieso vaigu, Tēvu, kas mums ir dāvājis Jēzu. Novēlu visiem sajust, ka Dievs ir tuvu, palikt Viņa tuvumā, Viņu mīlot un pielūdzot. Un ikviens no mums var pagodināt Dievu, pirmām kārtām – ar savu dzīvi, ar dzīvi, kas ziedota Viņa un brāļu mīlestībai.
Miers cilvēkiem.
Patiess miers nav līdzsvars starp pretējiem spēkiem. Tā nav skaista «fasāde», aiz kuras ir kontrasti un šķelšanās. Miers ir katras dienas apņemšanās, miers virza mūs uz priekšu, kas sākas no Dieva dāvanas, Viņa žēlastības, kas mums ir dota Jēzū Kristū. Skatoties uz Bērnu silītē, domājam par bērniem, kuri ir karu vistrauslākie upuri, bet domājam arī par gados veciem cilvēkiem, no vardarbības cietušajām sievietēm, par slimajiem … Kari salauž un ievaino daudzas dzīvības!
Pēdējā laikā daudzus ir salauzis Sīrijas konflikts, kurinot naidu un atriebību. Turpinām lūgt Kungu, lai Viņš aiztaupa mīļotajai Sīrijas tautai jaunas ciešanas un konfliktā iesaistītās puses pārtrauc jebkura veida vardarbību un nodrošina piekļuvi humanitārajai palīdzībai. Esam redzējuši, cik spēcīga ir lūgšana! Un esmu priecīgs, ka šodien mūsu lūgumam par mieru Sīrijā pievienojas arī citu reliģiju ticīgie. Nekad nepazaudēsim lūgšanas drosmi! Drosmi pateikt: Kungs, dāvā Tavu mieru Sīrijai un visai pasaulei. Aicinu arī neticīgos veicināt mieru, būt vienotiem.
Dāvā mieru Centrālāfrikas Republikai par kuru cilvēki bieži aizmirst. Bet Tu, Kungs, neaizmirsti nevienu! Un vēlies nest mieru arī šai zemei, vardarbības un nabadzības plosītai, kur daudzi cilvēki ir bez mājām, ūdens un pārtikas, bez minimālā dzīvībai nepieciešamā.
Tu, miera Karali, pārmaini visu agresīvo sirdis, lai tie noliktu ieročus un uzsāktu dialoga ceļu. Skaties uz Nigēriju, kuru nemitīgi plosa uzbrukumi, kas nesaudzē nevainīgos un neaizsargātos. Svētī Zemi, kuru esi izvēlējies, lai nāktu pasaulē, un palīdzi nonākt līdz laimīgam noslēgumam miera sarunām starp izraēliešiem un palestīniešiem. Dziedini mīļotās Irākas brūces, kuru joprojām ievaino bieži uzbrukumi.
Tu, dzīvības Kungs, aizsargā tos, kas tiek vajāti Tava vārda dēļ. Dāvā cerību un mierinājumu bēgļiem un patvēruma meklētājiem, sevišķi Āfrikas Raga valstīs un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Lai imigranti, kas meklē cilvēka cienīgu dzīvi, atrod patvērumu un palīdzību. Lai nekad vairs neatkārtotos tās traģēdijas, kuras piedzīvojām šogad, ar daudziem nomirušajiem Lampedūzā!
Betlēmes Bērns, aizskar to sirdis, kas ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, lai viņi apzinātos šī nozieguma pret cilvēci smagumu. Pievērs savu skatienu daudzajiem bērniem, kas tiek nolaupīti, ievainoti un nogalināti bruņotajos konfliktos, un uz tiem, kurus padara par kareivjiem, atņemot viņiem bērnību.
Debesu un zemes Kungs, skaties uz šo mūsu planētu, kuru bieži nežēlīgi ekspluatē cilvēku alkatība un mantkārība. Palīdzi un aizsargā tos, kas ir dabas katastrofu upuri, it sevišķi dārgo Filipīnu tautu, kura ir smagi cietusi no nesenā taifūna.
Dārgie brāļi un māsas, šajā pasaulē un šajā cilvēcē šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. Apstāsimies pie Betlēmes Bērna. Ļausim mūsu sirdij tapt līdzjūtīgai, ļausim, lai to sasilda Dieva maigums; mums ir vajadzīgi Viņa glāsti. Dievs ir liels mīlestībā, Viņam slava un gods mūžībā! Dievs ir miers – lūgsim, lai palīdz mums to veidot katru dienu, mūsu dzīvē, mūsu ģimenēs, mūsu pilsētās un valstīs, visā pasaulē. Lai mūs aizskar Dieva labsirdība!

Draudzes lapiņa 29.12.2013

No pagājušā gada novembra līdz šā gada decembrim ir iznākuši 12 žurnāli “CILVĒKI KALNĀ”. Katrā žurnālā lasāma apcere par kādu svētuma aspektu. Par vairākiem no viņiem žurnālā lasāmi garāki, izsmeļoši raksti. Tagad visi 12 žurnāli ir pieejami iesaiņoti skaistā mapītē. Mēs būsim ļoti priecīgi, ja Jūs uzskatīsiet, ka šie žurnālu komplekti var noderēt Jums pašam savā bibliotēkā vai arī dāvināšanai cilvēkiem, kurus vēlaties iepriecināt ar skaistu un saturīgu dāvanu

Šodien Baznīca svin 4.adventa svētdienu, Ziemassvētki ir pavisam tuvu. Līdz ar to arī mūsu dvēseļu gatavošanās Ziemassvētkiem progresē. Mēs visi vēlamies piedzīvot mieru, prieku, ģimenisku sajūtu. Šīs jūtas mūsu sirdīs ielicis Dievs un aicina mūs darīt visu, lai šo Kristus mieru sasniegtu. Mēs visi cits citam novēlēsim priecīgus Ziemassvētkus, bet kas jādara, lai šie svētki tiešām būtu priecīgie? Mums, katoļiem, ir viens īpašs līdzeklis, kuru saucam par grēksūdzi.

Varam pateikt, ka katra laba grēksūdze ir mazi Ziemassvētki dvēselē. Ar labu grēksūdzi Dievs ar priestera starpniecību piedod mūsu grēkus un atjauno savu žēlastību mūsos. Tātad šajā sakramentā no jauna dzimst Kristus manā dvēselē. Un Kristus vienmēr nāk ar mieru un prieku, ar jaunu žēlastību un jaunu spēku.

Tas ir galvenais adventa vēstījums: Dievs vēlas būt ar mums, vārds Emanuels, kā Jēzu nosauca Vecās derības pravietis, tulkojumā nozīmē – Dievs ar mums. Jā, Dievs vēlas būt ar mums, Viņam rūp mūsu liktenis, Viņš interesējas par mums, nepalika debesīs tālu no mums, bet kļuva par vienu no mums. Dievs nevēlas būt tikai svētku viesis, Viņš grib ienākt mūsu ikdienišķajā dzīvē, mūsu darba rutīnā, mūsu problēmās, grūtībās ar savu mieru un svētību.

Dievs ir bagāts, un Viņam vienmēr ir daudz, ko mums dot. Bet Viņš savas dāvanas neuzspiež, tikai piedāvā. Viņš stāv pie sirds durvīm un klauvē. Kas atver, pie tā Dievs nāk. Tas, kas atvērsies, kas pārvarēs savu lepnību, locīs ceļus Dieva priekšā un atzīs grēksūdzes sakramentā savus grēkus, tas piedzīvos Dieva labestību.

Novēlu katram no mums, lai šajos svētkos Kristus nāktu pie katra un paliktu ar mums vienmēr.

pr. Pēteris Alusiks

Draudzes lapiņa 22.12.2013

19.decembrī plkst.12:00

RKĢ 4.stāva gaiteņos

Ziemassvētku labdarības tirdziņā

piedalies ar pašu gatavotiem

skaistiem, garšīgiem un praktiskiem labumiem!

vai

Nāc un iegādājies

 pašu gatavotus skaistus, garšīgus un praktiskus labumus !

Visus tirgoties gribētājus aicinām pieteikties dalībai tirdziņā pie saviem audzinātājiem.

Ko mēs varam dāvināt Kristum?

Viņam pieder viss, arī mūsu sirdis.

Vai Viņs zina, kā mēs iedomājamies Viņa piedzimšanu Bētlemē?

Radi kopā ar vecākiem vai draugiem Bētlemīti un no 13. līdz 17.dcembrim atnes to uz skolu (audzinātājam vai sk.Diānai) Tas varbūt maketiņš, zīmējums, aplikācija…

No atnestiem darbiem izveidosim izstādi „Toreiz Bētlemē” un no izstādes fotogrāfijām – grāmatzīmes.

Neslinko! Dāvā prieku!

Draudzes lapiņa 15.12.2013 !

Nelaime, dziļas sāpes un skumjas var piemeklēt jebkuru, lielu un mazu, tāpēc īsi pēc tam, kad Zolitūdē notika traģēdija, Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) 2.a klases skolēniem radās ideja, ka skumstošie ir jāiepriecina un jāienes mīlestība un cerība viņu dzīvē. Naudu šiem cilvēkiem ziedoja daudzi, bet nelaimē nereti ne tik daudz ir nepieciešama nauda, cik atbalsts un mīlestība.

Runājot ar savu klases audzinātāju Sandru Armanevu, skolēniem radās doma rakstīt vēstules tiem bērniem, kas traģēdijā zaudējuši savus tuviniekus. Aptuveni nedēļu visā skolā skolēniem bija iespēja rakstīt vēstules un zīmēt kartītes. Kopā tika izveidoti aptuveni 50 mīlestības sūtījumi, kuri tika uzticēti Ziedot.lv, kas vēstules nodos bērniem, kuri Zolitūdē zaudēja savus vistuvākos cilvēkus.

Ar laiku skolēni arī saprata, ka ik dienu notiek nelaimes, kurās bērni zaudē vecākus, bet citus bērnus vecāki labprātīgi pamet. Tāpēc RKĢ skolēni turpinās rakstīt vēstules citiem bērniem, kuriem ir skumji un vientuļi, aicinot pievienoties arī visu Latvijas skolu skolēnus darīt to pašu.

Idejas iniciatore skolotāja S. Armaneva uzskata, ka katra skola sadarbībā ar sociālajiem dienestiem var apzināt vietējās ģimenes, arī savu skolu skolēnus, kuriem ir nepieciešami atbalsta vārdi, vai arī vienkārši aicināt skolēnus rakstīt vēstules. Pēc tam vēstules jāsūta uz „Caritas Latvija", Katoļu iela 14, Rīga, LV-1003 vai arī var sazināties ar vietējo „Caritas" grupu (informācija par „Caritas" grupām Latvijā mājaslapā www.caritaslatvija.lv). „Caritas Latvija" pēc konsultācijām ar psihologiem un sociālajiem dienestiem nodos vēstules tiem bērniem, kam tās tobrīd būs nepieciešamas.

Aicinām pievienoties ne tikai bērnus! Arī pieaugušie var rakstīt atbalsta vārdus citiem pieaugušajiem, jo ikviens ilgojas pēc mīlestības.

Ilze Mežniece, Rīgas Katoļu ģimnāzija

Draudzes lapiņa 08/12/2013