Marika

Sākām apmeklēt Alfa kursu, jo mana draudzene Māra mūs uzaicināja, viņa zināja, ka mēs ļoti vēlējāmies kristīt savus bērnus. Iepriekšējos Alfa kursus nokavējām, nācās gaidīt līdz rudenim.

Un re, 25.12.2014. nokristījām mūsu bērniņus. Māra ar vīru Aleksandru ir krustvecāki mazajai Rēzijai, bet mans brālis Jānis ar sieviņu Inetu -Mārtiņam. Pr. Māris atbrauca arī iesvētīja mūsu māju. Bet tagad mēs gaidām aprīli, kad mūs pr. Māris salaulās un nokristīs. Datums un laiks ir norunātsJ
Bet ko esam guvuši no Alfa kursa – protams, iepazinuši daudz jauku, atvērtu cilvēku un ieguvuši jaunus draugus. Katru svētdienu cenšamies apmeklēt Dievkalpojumus. Zinām, ka tur esam gaidīti ar atvērtu sirdi. Lasām katru dienu Bībeli un lūgšanas. Tā ir Dieva dāvana. Alfa mums lika saprast, ka Dievs kļuvis mums par draugu.
Es neesmu kristīta, un Dzintars arī ne. Manā ģimenē katoļticīga bija tikai vecmāmiņa, kura man bērnībā iemācīja dažas lūgšanas un ņēma līdzi uz Dievkalpojumiem, lasīja priekšā Bībeli, bet viņa lasīja vecajā drukā. Es, maza būdama, pat nesapratu, par ko viņa lasa, tas arī viss, ko zināju par Dievu. Bet Dzintars bērnībā ar vecākiem nav gājis uz baznīcu. Tas viss viņam bija svešs.

Tādēļ arī nolēmām apgūt jaunas zināšanas Alfa kursā, kur bija iespējams saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem, diskutēt, dalīties pieredzē, kā arī piedzīvot Svētā Gara pieskārienu nedēļas nogalē. Tūdaļ pat pēc nedēļas nogales es nopirku mazu grāmatiņu “Kas ir Svētais Gars”, jo es sev gribēju rast atbildi, vai tiešām saskāros ar Svēto Garu vai tomēr tās tikai manas iedomas un bara instinkts. Un, jā, es piedzīvoju Svēto Garu, un manas lūgšanas Viņš arī sadzirdēja. Gribas vēlreiz to piedzīvot.
Cik skaisti Mārtiņš vakaros skaita Tēvreizi! Gribas tādās reizēs raudāt. Es pati sev esmu nolēmusi uztaisīt lūgšanu krellītes. Protams, ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, bet uzskatām, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu, un dzīve bez Dieva nav iedomājam. Mūsu ģimene ir gatava iet kopā ticības ceļu katru dienu.

Daiga un Arnis

Pirmais iespaids par Alfa kursu – pārsteidzoši, cik vienkāršā veidā var pastāstīt par Dievu, un cilvēkus tas patiešām uzrunā! Sākumā Alfā pati meklēju atbildes, bet jau nākamajās Alfās biju “komandā”. Tomēr ar katru “karjeras” pakāpienu aizvien vairāk jāatzīst, ka Alfu nevada cilvēki, bet gan viss notiek Dieva vadībā un ar Viņa apredzību. Alfa ir arī lieliska pazemības skola. Neizbēgami tiek aizskarti jautājumi, uz kuriem mēs atbildes uzzināsim tikai mūžībā. Tie prasa ticību, paļāvību un pazemību.

Esmu pateicīga, ka Dievs mani atveda uz Alfu. Arī mans vīrs ir priecīgs par iespēju piedalīties Alfas nedēļas nogalēs. Alfa patiešām ir vieta, kas palīdz sadzirdēt Dievu, sajust Viņa mīlestību un palikt Viņa klātbūtnē. Novēlam ikkatram piedzīvot Svētā Gara pieskārienu!

Draudzes lapiņa Nr.8 (01.03.2015)

4.martā mūsu draudzē sākas Alfa kurss, kas ilgs 12 nedēļas un kura laikā kursa dalībnieki satiksies vienu reizi nedēļā – trešdienās plkst.19:00 un vienā nedēļas nogalē, esot kopā ārpus Rīgas. Katrā tikšanās reizē tiek baudīta kopīga maltīte, notiek lekcija par attiecīgās reizes tēmu, pēc kuras seko diskusijas mazajās grupās par dzirdēto.

Nāciet paši, aiciniet līdzi savus draugus un radus un ļaujiet Jēzum izmainīt Jūsu un Jūsu līdzcilvēku dzīves!

Mums ir Jēzus dots uzdevums – nest Labo Vēsti pasaulē!

ALFA KURSA LIECĪBAS 1. DAĻA LASĪT šeit

Draudzes lapiņa Nr. 7 (22.02.2015)

Arī mūs kā atsevišķus ticīgos apdraud vienaldzības kārdinājums. Mēs esam pārsātināti ar satriecošām ziņām un attēliem, kas atklāj cilvēka ciešanas, bet vienlaikus izjūtam visu savu nespēju iejaukties, lai kaut ko darītu. Ko mēs varam darīt, lai neļautu sevi aizvien dziļāk ievilkt šajā baiļu un bezspēcības bezdibenī?

Vispirms varam lūgties vienotībā ar šīs zemes un debesu Baznīcu. Neatstāsim novārtā daudzo dvēseļu lūgšanas spēku!

Otrkārt, pateicoties daudzām Baznīcas žēlsirdības organizācijām, mēs varam palīdzēt ar tuvākmīlestības žestiem, aizsniedzot gan tuvos, gan tālos cilvēkus. Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai izrādītu šo interesi par otru ar kādu mazu, bet konkrētu žestu, daloties cilvēcībā.

Treškārt, otra cilvēka ciešanas ir aicinājums uz atgriešanos, jo vajadzība pēc brāļa man atgādina par to, ka mana dzīve ir trausla un atkarīga no Dieva un brāļiem. Ja pazemīgi lūgsim Dieva žēlastību un pieņemsim savu iespēju robežas, tad ieticēsim tām nebeidzamajām iespējām, ko slēpj sevī Dieva mīlestība. Tad spēsim arī pretoties velna kārdinājumam domāt, ka varam izglābties un izglābt pasauli vieni paši.

Lai tiktu galā ar vienaldzību un savu lieluma māniju, gribu visiem lūgt izdzīvot šo Lielā gavēņa laiku kā sirds formācijas iespēju, kā par to izteicās Benedikts XVI (Enciklika Deus Caritas est, 31). Būt ar žēlsirdīgu sirdi nenozīmē būt ar vāju sirdi. Tam, kurš grib būt žēlsirdīgs, vajadzīga stipra un noturīga sirds, aizvērta kārdinātājam, bet atvērta Dievam. Sirds, kas ļauj, lai to piepilda Svētais Gars, un iet pa mīlestības ceļiem, kas ved pie brāļiem un māsām. Pamatā nabadzīga sirds, kas apzinās savu nabadzību un ziedo sevi otra labā.

Tāpēc, dārgie brāļi un māsas, šajā Lielajā gavēnī gribu ar jums lūgt Kristu: “Veido mūsu sirdi līdzīgu savai Sirdij” (Suplikācijas lūgšana no Litānijas Vissvētākajai Jēzus Sirdij). Tad mēs iemantosim stipru un žēlsirdīgu sirdi, tādu, kas ir nomodā, un nesavtīgu sirdi, kas nenoslēdzas sevī un nekrīt vienaldzības globalizācijas reibonī.

Līdz ar šo vēlējumu lūdzos, lai ikviena ticīgā un ikvienas ekleziālās kopienas Lielā gavēņa ceļš būtu auglīgs, un lūdzu jūs lūgties par mani. Lai Kungs jūs svētī un lai Dievmāte jūs sargā!

Vatikānā, 2014. gada 4. oktobrī
Svētā Asīzes Franciska svētkos

Francisks

Draudzes lapiņa Nr.400 (15.02.2015)