Alfa kurss ir iespēja ikvienam iepazīt kristīgo ticību iknedēļas nodarbībās, kuras visā pasaulē ir apmeklējuši vairāk kā 17 miljoni cilvēku.

Alfa kurss domāts tiem, kuri:

• vēlas iepazīt kristietību;
• ir jauni kristieši;
• nesen pievienojušies draudzei;
• vēlas atsvaidzināt pamatzināšanas kristīgajā ticībā.

Alfa kurss ir 15 nodarbību cikls, kas cilvēkus atraktīvā un praktiskā formā iepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem. Tā ir koncentrēta un efektīva informācija cilvēkiem, kuri bez ikdienas problēmu risinājuma, vēlas ieraudzīt ko vairāk, rast atbildes uz vissvarīgākajiem savas dzīves jautājumiem. Tas adresēts arī tiem, kuri netic Dieva klātbūtnei savā dzīvē, jauniem kristiešiem un tiem, kuri šaubās par savu piederību Kristīgajai Baznīcai. Alfa kurss palīdz draudzes locekļiem atdzīvināt savu ticību un iemācīties par Jēzu Kristu stāstīt citiem, kā arī atrast savu vietu un kalpošanas veidu draudzē.

Pasaulē Alfa kursi notiek jau 26 gadus. Tie aizsākās Lielbritānijā, Londonā, Bromtonas Svētās Trīsvienības anglikāņu draudzē 1977.gadā ar mērķi prezentēt kristīgās ticības pamatprincipus jaunā kristietiskā, neformālā veidā.

1990.gadā, kad dibinātājs Nikijs Gambels (Nicky Gumbel) uzņēmās vispārējo Alfa kursu pārraudzību, Alfa bija centrālais baznīcu dzīves notikums. Tas notika tāpēc, ka Nikijs bija izveidojis īpaši piemērotu metodi kristīgās mācības apgūšanai.

Alfa kurss 90.-os gados aktīvi sāka izplatīties Apvienotajā Karalistē, pēc tam arī citur pasaulē. Pakāpeniski, atklājot veidu, kā korekti un precīzi atbildēt uz jautājumiem par kristīgo ticību nepiespiestā veidā, arvien vairāk šo kursu sāka piemērot dažādas baznīcas un kustības. Šobrīd pasaulē ir 33 500 organizēto Alfa kursu grupu 163 valstīs un tās pārstāv liels skaits dažādu konfesiju.

Latvijā Alfas kurss aizsākās 2005.gadā. Uz šo dienu visā Latvijā notiek apmēram 70 Alfas kursi, kurus katru gadu apmeklē apmēram 2500 dalībnieku. Alfas kursu organizators ir fonds „Alfa Latvija”. Fondu dibinājušas luterāņu, katoļu un baptistu draudzes, kas šobrīd ne vien rīko Alfas kursus, bet arī atbalsta citas baznīcas šo kursu vadīšanā un jaunu Alfas programmu ieviešanā.

Kopš 2010.gada Alfa kurss notiek arī mūsu draudzē. Pašlaik esam sākuši gatavoties nākamajam Alfa kursam, kuru plānots sākt 4.martā.

Draudzes lapiņa Nr. 397 (25.01.2015)

„Vai tad Kristus būtu sadalīts?” (1 Kor 1, 13) – šie korintiešiem adresētie apustuļa Pāvila vārdi ir izvēlēti par šī gada Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību tematu. Pāvests Francisks atgādināja, ka minētais jautājums ir adresēts katram no mums. Neraugoties uz to, ka daži nolaiž rokas un netiecas pēc pilnīgas un redzamas Baznīcas vienotības, mēs esam aicināti nepagurt ekumenisko centienu ceļā. Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību priekšvakarā pāvests mudināja kristiešus būt uzticīgiem Kunga Jēzus lūgšanai: „Lai visi būtu viens” (Jņ 17, 21).

Svētais tēvs atzina, ka mūsdienās notiek izmaiņas arī ekumenisma procesā un attiecībās starp kristiešiem, jo dzīvojam sabiedrībā, kas aizvien mazāk uzskata Dievu par savu atskaites punktu. Mūsdienu kultūra attālinās no dzīvības transcendentās dimensijas. To varam novērot īpaši Eiropā. Tieši tādēļ ir nepieciešams, lai mēs, sniedzot liecību, koncentrētos uz galveno savā ticībā, proti, sludinātu Dieva mīlestību, kas ir atklājusies Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Tādā veidā varēsim pieaugt savstarpējā komūnijā un vienotībā, veicinot garīgo ekumenismu, kas izriet tieši no mīlestības baušļa, ko Jēzus atstāja saviem mācekļiem.

Pāvests atgādināja, ka par šo dimensiju runā arī Vatikāna II koncils: „Šo sirds atgriešanos un dzīves svētumu, privāto un publisko lūgšanu par kristiešu vienotību pavadībā, jāuzskata par visas ekumeniskās kustības dvēseli un pamatoti jādēvē par garīgo ekumenismu” (Unitatis redintegratio, 8). Ekumenisms ir patiešām garīgs process – turpinājumā uzsvēra Francisks. Ekumenisms īstenojas paļāvīgā paklausībā Debesu Tēvam, Kristus gribas izpildē un Svētā Gara vadībā. Noslēdzot uzrunu, pāvests aicināja klātesošos nenogurstoši lūgt Dieva žēlastības palīdzību un Svētā Gara gaismu. Svētais Gars ieved mūs patiesības pilnībā un palīdz panākt izlīgšanu un vienotību.

J. Evertovskis / VR

Informācijas avots http://lv.radiovaticana.va/news/2014/01/17/ekumenisms_ir_gar%C4%ABgs_process/let-764866
Vatikāna Radio mājas lapa

Draudzes lapiņa Nr.396 (18.01.2015)

Jēzus, Svētā Gara pilns, attālinājās no Jordānas un devās tuksnesī uz četrdesmit dienām, meditējot, pirms iesākt savu publisko dzīvi Galilejā.

Šīs dažas rindas liek mums pārdomāt par Kristības Sakramenta nozīmi Katoļu Baznīcā. Iedibināts tieši no paša Jēzus Kristus, liturģiskais rits pastāv ūdens uzliešanā un formulas izrunāšanā: “Es tevi kristu Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā.” Kristību materiāls ir dabiskais ūdens. Ar tā nozīmi – dvēseles šķīstīšanos – var tikt pielietots trīs dažādos veidos – “iemērkšana” (immersione) Austrumu Baznīcas ritā un ambroziāņu liturģijā, ūdens uzliešana uz kristāmā galvas (infusione) galvenokārt lietota no XV gs. Rietumu Baznīcā, “per aspersione” svētījot (apslakot, īpašos gadījumos). Kristības dzēš Iedzimto grēku un izdarītās vainas līdz brīdim, kad tās izdara, padara kristīto līdzdalīgu Dieva Žēlastībā, ticības spējīgu Baznīcas locekli, uzliekot kristieša nedzēšamu zīmogu.

Bērniem pirmais no Septiņiem Sakramentiem tiek piešķirts vecākiem un vismaz krusttēvam klātesot, ar kuru iesākas garīga radniecība; pieaugušie to saņem pēc lūguma un pēc mācību kursa iziešanas. Parasti Sakramentu piešķir bīskaps, priesteris vai diakons, bet nāves briesmu gadījumā jebkura persona, arī nekristietis var kristīt, atbilstoši Baznīcas intensijām.

Teoloģija atzīst arī ilgu (desiderio) kristību, ka kristību žēlastība tiek dāvāta arī ar vēlēšanos to saņemt, kaut apstākļi to liedz; pēc tam asins kristības, kas ir moceklība. Kristību ceremonijā kristītajam tiek piemeklēts vārds (kristīgs), vecāku izvēlēts, ja bērns ir mazgadīgs.

Rietumu baznīcā Kristību nosaka, kad oficiāli bērns tiek reģistrēts draudzes arhīvos; īpaši izplatīts pirmajos gadsimtos, pēc tam tiek atmesta šī prakse, lai no jauna to uzsāktu XV gs. ( pēc Tridentes koncila).

Atgriežoties pie Jēzus kristīšanas, Viņš ir priviliģētā persona visu gadsimtu mākslinieku gleznojumos un parasti ir divi svarīgi personāži, kas saistīti ar kristību tēmu, tas ir Jēzus un Jānis. Sākumā Jēzus bija attēlots iegremdēts ūdenī, bet pēc tam gleznojumos vairāk tika izmantots, stāvot Jordānas upē, un Jānis, kas tam lēja ūdeni uz galvas.

Jēzus kristīšanas svētki ir vienmēr kristiešiem viela pārdomām; baznīcas Tēvi teica, ka Jēzus, nokāpjot Jordānas ūdeņos, pilnīgi svētdarījis visus kristību ūdeņus, no paša vienkāršākā līdz modernākajam, novietotus Baznīcas ieejā, kurā atbalsojas Sakramenta godība dažādos mākslinieciskos izpausmes veidos.

Jēzus pats Sv. Marka Evaņģēlijā (16,16) saka: “Kas ticēs un taps kristīts, tas būs pestīts, bet, kas neticēs, tas tiks pazudināts.”

izmantots Antonio Borrelli teksts

Draudzes lapiņa Nr. 395 (11.01.2015)