Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !

RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE

Dievkalpojumi draudzē

P. Slavēšana 18:00

sv.Mise 18:30

katehēze 19:15

O. sv.Mise 10:30

T. sv.Mise 10:30

C. sv.Mise 10:30

P. sv.Mise 10:30

11:00 - 19:00 adorācija

S. sv.Mise 9:00 ar laudēm

Sv. adorācija, grēksūdze 09:30 - 10:50

Draudzes sv.Mise 11:00

Alfa kursa nedēļas nogale

409Nākamnedēļ no 24. līdz 26.aprīlim Bruknas muižā (www.bruknaskopiena.lv) notiks mūsu draudzes Alfa kursa nedēļas nogale, kurā iepazīsimies ar Svētās Trīsvienības trešo Personu – Svēto Garu un tā darbību.

 Īpaši aicināti draudzes locekļi atjaunoties Svētajā Garā, kuri nav piedalījušies šādā nedēļas nogalē Alfa kursa ietvaros. Dalības maksa ir EUR 40 par pilnu nedēļas nogali; ēdināšanas un gultas vietu izmaksas iekļautas cenā. Pasākuma programma:

Piektdiena, 24.aprīlis

18:30 Izbraukšana no Rīgas

20:00 Vakariņas, pēc tam meditatīvs pielūgsmes vakars

Sestdiena, 25.aprīlis                                                              

8:30   Brokastis

9:30   Lekcijas:  Kas ir Svētais Gars?  un   Ko Svētais Gars dara?

11:30 Diskusijas

12:15 Svētā Mise

13:00  Pusdienas

15:00  Lekcija: Kā es varu tapt piepildīts ar Svēto Garu?

16:30  Slavēšana un aizlūgšanas.

19:30  Vakariņas, pēc tam sadraudzības vakars

Svētdiena, 26.aprīlis

 8:00   Svētdienas Svētā Mise

 9:00   Brokastis

10:00  Diskusijas

11:00  Lekcija: Kā man vislabāk izmantot turpmāko dzīvi!?

Nedēļas nogale ir labs veids, kā ieplānot sev brīvdienas, kurās Dievs var mums tuvoties, kad atliekam savus ikdienas pienākumus, darba un mājas rūpes. Man tās ir bijušas kā mazas oāzes brīvdienu garumā, kad varu baudīt programmu, vakaros neskatīties pulkstenī un nedomāt pa to, kas jāpaspēj rīt.
Vienkārši būt šeit un tagad Dieva priekšā ārpus ierastās vides, kas mūsdienās ir samērā reta iespēja.
Un ja vēl Dievs dod skaistu vidi un jauku laiku……..

Ieva

Alfas nedēļas nogale bija Alfas kursu kulminācija. Brīnišķīga mūzika, saturīgas lekcijas, fantastiski cilvēki, sadraudzība! Un pavisam reāls Svētā Gara pieskāriens. Svētā gara pieskāriens tik reāls, pat fiziski sajūtams, bet grūti aprakstāms. Miesa un dvēsele tika pildīta ar pārpasaulīgu mieru, mīlestību, spēku, ko nevar sniegt laicīgas lietas.

Zane un Normunds

Draudzes lapiņa Nr. 409 (19.04.2015)

Baltā svētdiena

cover-408_balta_svetdienaMēs varam iedomāties, ka Toms piekaras Jēzum kā jebkurai citai lietai, ar kuru var manipulēt, bet saprotam, ka ne tāds ir Toma pieskāriens Jēzum.
Man liekas, ka drīzāk vajag iedomāties Toma žestu kā pieskārienu, kas vēlas sasniegt, iepazīt Dieva noslēpumu. Viņa rokas, kas sniedzas pretim Jēzus rokām, lai pieskartos Kungam.
Diez vai Toms vēlējās izdarīt fizikas eksperimentu, vai rast zinātnisku pierādījumu tam, ko viņš redzēja un kam pieskārās, tā arī nebija izsmalcināta ķīmiska pārbaude. Tā bija ķermeņu saskaršanās, noslēpumains un mīlestības pilns, divu draugu satikšanās brīdis, Dieva un cilvēka, Jēzus un Toma.
Toma žests, ko mēs uztveram kā pierādījuma meklēšanu, kā skepses, neticības izpausmi, patiesībā, ir Kunga adorācijas žests.
Toms pirmais un vienīgais no apustuļiem tik tiešā veidā piekaras Kungam, kas ir augšāmcēlies. Tas ir adorācijas žests brīdī, kad Kungs sevi piedāvā Tomam aizskart. Šis Toma žests arī ļauj mums saprast tā brīža skaistumu, kad svēto komūniju priesteris paņem savās rokās. Tas ir Dieva godības pieskāriena brīdis, kad jums sniedz komūniju un saka: „Tā ir Kristus Miesa”, tas ir pats noslēpums, kurā jūs ar visu savu būtību pieskaraties Valstības noslēpumam, Jēzum, kas ir augšāmcēlies.
Lūk, Toma žests mums vairs nav šaubu, skepticisma un distancēšanās zīme, bet gan mums atveras šī žesta skaistums, rokas, kas adorācijā, ar vislielāko cieņu un respektu sniedzas pretim Kristus augšāmceltajai Godības miesai, kas sevi dod Tomam. Mēģināsim arī mēs katrā euharistiskajā žestā atrast un saprast tā skaistumu, tā patiesumu, lai pieskartos tam, Kurš mūs atpestīja.

priesteris Māris Ozoliņš

Kristus ciešanu svētdiena

cover-406_kristus_ciesanasPalmu svētdiena savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās pirms galvenās sv. Mises tiek svētīti. Pūpolu svētdienas dievkalpojums iesākas ar procesiju. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie zaļojošie zariņi pavasarī. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu, un tā ievada Lielo vai Svēto nedēļu ar Lielās Ceturtdienas, Lielās Piektdienas un Lieldienu sestdienas īpašajiem dievkalpojumiem.

Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4.gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12.gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.

Kāda ir Pūpolsvētdienas nozīme? Tā ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Pravieši Vecajā derībā jau bija apsolījuši Mesijas atnākšanu. Jēzus kā Mesija ienāca Jeruzalemē. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie Krusta… Šie ļaudis bija tie, kas Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā. Neilgi pirms Lieldienām Jēzus sacīja saviem divpadsmit apustuļiem: „Tagad mēs dosimies uz Jeruzalemi. Tur mani nodos augstajiem priesteriem, viņi mani notiesās uz nāvi un nodos romiešiem. Tie Mani izsmies un apspļaudīs, kaustīs un nonāvēs. Bet trešajā dienā es augšāmcelšos.” (Marka ev. 10, 32-34.) Pūpolsvētdiena tiek saukta arī par Kunga ciešanu svētdienu, šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis tiek aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.

No interneta materiāliem sagatavoja priesteris Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa 29.03.2015


Katra mīlestības izpausme ļauj mums labāk pazīt Jēzu un tuvina mūs Viņam uz visu mūžību!

Sv. Terēze no Bērna Jēzus