Kristus Dzimšanas svētku liturģiskā laika posms, kas turpināsies līdz Kunga Kristīšanas svētku svētdienai, šogad ir ar īpašu nozīmi, jo jaunajā 2016. gadā mēs svinam Dieva Žēlsirdības Jubileju.

Viens no izteiksmīgākajiem šīs Jubilejas simboliem ir īpašas durvis, kas tika atvērtas Vatikānā, kā arī citās bazilikās, katedrālēs un nozīmīgās svētvietās. Šoreiz, kā norāda pāvests, tās ir Žēlsirdības durvis, pa kurām ieejot, ikviens varēs piedzīvot Dieva mīlestību, kas mierina, piedod un dāvā cerību. Protams, tās ir tikai simbols – izejot caur Jubilejas gada durvīm, nevajadzētu sagaidīt, ka mūs pārņems kāda īpaša laimes sajūta. Iziešana caur šīm durvīm ir apliecinājums tam, ka izvēlamies iziet no grēka, no sava egoisma, lepnības, nešķīstības; ka izvēlamies ieiet jaunajā dzīvē, caur Kristu atgūstot līdzību Dievam, kļūstot žēlsirdīgi kā Tēvs.

Bet, lai nonāktu līdz durvīm, vispirms ir jādodas ceļā. Kā norāda pāvests, lai sasniegtu Svētās durvis Romā un citās vietās, ikvienam būs jāveic svētceļojums saskaņā ar saviem spēkiem. Tā būs zīme tam, ka arī žēlsirdība ir mērķis, ko sasniegt un kas pieprasa apņemšanos un upuri. Lai svētceļojums ir atgriešanās stimuls: izejot pa Svētajām durvīm, mēs ļausim sevi apskaut Dieva žēlsir­dībai un apņemsimies būt žēlsirdīgi pret citiem, kā Tēvs ir žēlsirdīgs pret mums. Tomēr ar nokļūšanu līdz durvīm un iziešanu caur tām vien nepietiek, jo kādas mehāniskas darbības veikšana nevienam pestīšanu vēl nav nesusi. Saskaņā ar Latvijas Bīskapu konferences dekrētu, šim žestam ir jābūt saistītam ar sakramentālu grēksūdzi, Eiharistijas saņemšanu, lūgšanu Svētā tēva nodomā, “Tēvs mūsu” un “Es ticu” izteikšanu, to visu cieši saistot ar pārdomām par Dieva žēlsirdību.

Avērtas durvis ir arī zīme Baznīcas atvērtībai uz tiem miljardiem cilvēku, kuri vēl ir ārpusē. Žēlsirdības gads, kā teica pāvests Angelus lūgšanā, ir iespēja kristiešiem dalīties visdārgākajā: “Katrs no mums ir aicināts palīdzēt iepazīt Jēzu tiem, kuri vēl viņu nepazīst… Ja paskatīsimies sev apkārt, ieraudzīsim cilvēkus, kas ir gatavi sākt vai atsākt ticības ceļu, ja vien satiktu kristiešus, kuri ir iemīlējušies Jēzū. Vai mums nevajadzētu un vai mēs nevarētu būt tie kristieši? Vai es esmu patiesi iemīlējies Jēzū? (..) Un, ja esmu iemīlējies, man Viņu jādod iepazīt citem.”

Attēls: Pāvests Francisks atver Svētās Durvis Sv. Pētera bazilikā 2015. gada 8. decembrī. (CNS photo/Maurizio Brambatti, EPA)

Draudzes lapiņa 03.01.2016

444. draudzes lapiņa ir zināms iemesls padomāt par skaitļu nozīmi mūsu dzīvē. Šī nav “apaļa” jubileja, tāpēc varam atļauties neieslīgt nostaļģiskās atmiņās par to laiku, kad iznāca pirmā lapiņa, tās veidotājiem u.t.t.

444 . – vai šis nav maģisks skaitlis? Īsā atbilde ir jā, nav. Izklaidējošā matemātika ir pamanījusi, ka 444 ir viens no t.s. haršada skaitļiem (dalās ar savu ciparu summu), bet tas ir izklaidējošais garīgums, kas cenšas mums ieskaidrot, ka skaitļiem piemīt arī kāda dziļāka garīga nozīme. Piemēram, ja kāds bieži pamana skaitli 444, tas nozīmējot, ka eņģeļi ieskauj jūs, apliecinot jums savu mīlestību un palīdzību. Neuztraucieties, tāpēc ka eņģeļu palīdzība ir tepat līdzās. Vai arī – kāds jaunietis 4 reizes vienas dienas laikā ieraugot 444, nolēma, ka tas nozīmē, ka Jēzus tūlīt atgriezīsies… un YouTube kļuva bagātāka ar vēl vienu bezjēdzīgu video. Skaidrs, ka eņģeli ir līdzās, un ka Kristus atgriezīsies, bet ne jau 444 to noteiks vai pateiks. Ja cilvēkam sirds nodreb priekā vai bailēs katrreiz, kad viņš sastopas ar kādu konkrētu ciparu vai skaitli, viņam ir nopietna problēma ar pirmo no visiem baušļiem. Māņticība, kas ir cilvēka reliģisko jūtu novirze, ir tiešā pretrunā ar to paļāvības pilno ticības attieksmi, kādu Dievs sagaida no saviem bērniem. Tomēr nekļūsim arī paranoiski, jo skaitļiem  bieži piemīt simboliska nozīme – Bībelē tādu netrūkst. Viegli iegaumējamus skaitļus mēs varam izmantot kā mnemoniskus līdzekļus, “apaļas” jubilejas – kā dzīves atskaites punktus, skaistus ciparus – kā dekorācijas.

Tomēr, kad vien tiksim kārdināti kādā skaitlī saskatīt garīgu nozīmi, atcerēsimies, ka visā šajā numeroloģijā vienīgais, kas ir svarīgi, ir tas, ka tas nav svarīgi…

Jautājumi pārdomām:

1) Vai es piešķiru garīgu nozīmi dažādiem skaitļiem?

2) Kādas vēl māņticības formas ir iespiedušās manā un/vai manu tuvinieku apziņā?

Draudzes lapiņa 20.12.2015

Žēlsirdības gada logo un moto lieliski paskaidro, par ko īsti ir Žēlsirdības ārkārtējā Jubileja, kuras svinēšana sākās 2015. gada 8. decembrī  un ilgs līdz 2016. gada Kristus-Karaļa svētkiem 20. novembrī.

Devīze “Žēlsirdīgi kā Tēvs” nāk no Evaņģēlija (Lk 6, 36) un ir aicinājums sekot pie­mēram žēlsirdībā, ko mums ir atstājis Tēvs, kurš prasa, lai mēs nevis tiesātu vai nosodītu, bet gan izrādītu mīlestību un pie­došanu bez mēra (skat. Lk 6, 37-38).

Logo, kura autors ir jezuītu tēvs Marko Rupņiks, ir kā teoloģisks kopsavilkums par žēlsirdības tēmu. Tajā ir kāds agrīnajai Baznīcai nozīmīgs attēls – Dievs Dēls, kurš uz saviem pleciem ir paņēmis pazudušo dvēseli. Tas atklāj, ka tā ir Kristus mīlestība, kas aizved līdz pilnībai viņa iemiesošanās noslēpumu, kas, savukārt, sasniedz kulmināciju atpestīšanā. Logo ir veidots tā, lai tas izteiktu to dziļo veidu, kādā Labais Gans pieskaras cilvēces miesai ar mīlestību, kas ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi. Īpašas uzmanības vērta detaļa: kamēr Labais Gans savā lielajā žēlsirdībā nes cilvēci, viņa un cilvēka acis saplūst kopā. Kristus raugās ar Ādama acīm, un Ādams – ar Kristus acīm. Ikviens, uzlūkojot Kristus skatienā Tēva mīlestību, var viņā atklāt gan jauno Ādamu, gan savu paša cilvēcību, gan nākotni, kas mūs sagaida. Mandorla (mandeles forma), kas veido attēla ietvaru, ir bijis svarīgs elements agrīnajā un vidus­laiku ikonogrāfijā, jo tā atsauc atmiņā Kristus divas dabas – dievišķo un cilvēcisko. Trīs ovāli, kuru krāsas virzoties uz āru paliek gaišākas, norāda uz Kristus kustību – viņš cilvēci ved ārā no grēka un nāves tumsas. Tumšākās krāsas intensitāte norāda uz Tēva, kurš visu piedod, mīlestības neizdibināmo dziļumu.

Jautājumi pārdomām:

1) Kādas pārdomas manī rodas uzmanīgi aplūkojot un apdomājot Žēlsirdības gada logo un devīzi?

2) Uz kādu konkrētu rīcību vai attieksmes maiņu attiecībā uz Dievu, tuvāko vai sevi pašu tie mani iedvesmo?

Attēls: Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas logo un devīze.

Draudzes lapiņa 13.12.2015