Krustaceļa lūgšana

Krustaceļa aizsākumi meklējami Lielās piektdienas liturģijā. Jau senatnē kristieši praktizēja Krustaceļa lūgšanu, īpaši gavēņa laikā. Baznīcas vēsturnieki domā, ka Krustaceļu senie kristieši gājuši tieši Jeruzalemē un ka Krustaceļa liturģija saglabājusies no pirmās Jeruzalemes kristiešu kopienas. Krustaceļu var lūgties gan kopienā, gan individuāli. Krustaceļā tiek pieminēts Kristus ciešanu ceļš, kas ietver 14, Baznīcas tradīcijā uz Svētajos Rakstos balstītus, šī ceļa mirkļus.

 Uzskata, ka Viduslaikos 13.gadsimta sākumā franciskāņu mūki atveda Krustaceļa tradīciju no Svētās Zemes. Pakāpeniski Krustaceļa lūgšanu sāka praktizēt Viduslaiku Itālijas baznīcā. 18.gadsimtā Krustaceļa stacijas jau bija sastopamas gandrīz visās Eiropas baznīcās. Pakāpeniski radās arī tradīcija Krustaceļā simboliski nest krustu un veidot apceres par katru Krustaceļa apstāšanos.

 Krustaceļš ticīgajiem ir lūgšanas, pārdomu un gandares ceļš. Mūsu draudzē Krustaceļa liturģija notiek gavēņa laika piektdienās un Lielajā piektdienā. Lielajā piektdienā televizora ekrānos esam aicināti sekot līdzi arī Pāvesta Krustaceļam Romā Kolizejā, lai lūgtos kopā ar Pāvestu un visu Baznīcu tās nodomos.

Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa 05.04.2014