Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !

RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE

DIEVKALPOJUMI

 

Svētdienās Svētā Mise 11:00 (pirms tam – adorācija, iespēja saņemt gandarīšanas sakramentu)

 

Darbadienās Svētā Mise 8:15

 

Sestdienās Sv. Mise nenotiek (notiek pēc iepriekšējas vienošanās) 

 

Lielajos svētkos, kas iekrīt darbadienās –
Svētā Mise&nbsp18:30

Monthly Archives: jūnijs 2014

Mūsu sirds ir noslēpums

cover-366Tas, no kā tu bēdz, tevi izglābs, tavas vientulības sirdī ir Sakraments, tavā vājumā slēpjas Dieva klātbūtne, iespēja, tava Pestīšana. Evaņģēlijs ir apslēpts vājuma sirdī, tajā, no kura šī pasaule bēg. No klosteriem, kur mūki sevi brīvprātīgi atdod mūža ieslodzījumam, no šķīstības celibātā un laulības dzīvē, no Krusta, pie kura par mums ir nomiris Dievs. Nabadzībā un vājumā piedzimst Kristus – Pestītājs, pasaules vājuma sirdī mēs atrodam Dievu. Mūsu vājuma sirdī vēlas piedzimt Jēzus. To, kuru pasaule ienīda, Dievs izvēlējās – vājo, nepazīstamo. Tāds bija Jēzus uz zemes, līdz pat Krusta nāvei.

Mūsu sirds ir noslēpums, un mēs varam atklāt patiesību par sevi tikai tad, kad mīlestība piedzimst mūsos. Tikai ieejot šajā mīlestības noslēpumā, mēs tuvojamies Dievam, mums atklājas patiesā gudrība, kas ir bērna gudrība mūsos. Dievs ienāk mūsu vājumā, nevis spēkā. Mūsu lepnums, kas nespēj atzīt patiesību, neļauj mīlestībai un priekam piedzimt mūsu sirds vājumā, piedzimt bērna priekam, jo mēs esam norūpējušies par to, ko ražojam. Mums nav jāskumst par mūsu miesas un dvēseles vājumu, bailēm, jo tie var kļūt par līdzekļiem, lai mēs sastaptu Dievu. „Tā spēkā, kas mani dara stipru, es spēju visu,” saka apustulis Pāvils. Spēt visu ir daudz vairāk nekā ražot kādas lietas šajā pasaulē. Tas ir iespējams tikai tad, kad mūsos ienāk Kristus spēks. Lai Dievs ienāktu mūsos, mums jāpieņem mūsu nabadzība un trauslums, jo Dievs mīl ienākt šajā vājumā, mums tas ir jādāvina Jēzum un tad mūsos piedzims patiesais pestīšanas prieks, Dieva bērna prieks.

Tev nav jākļūst varenam, bet jākļūst par cilvēku. Vienīgi tevis dēļ Dievs kļuva par cilvēku. Kopš pasaulē piedzima Jēzus, tā ir sadalīta. Ir tie, kas atmet vājumu, un otri, kas atzīst, ka tajā izpaužas Dieva spēks.

Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa Nr. 366 (29.06.2014)

Vissvētākais Sakraments jeb Euharistija

365-coverVissvētākais Sakraments jeb Euharistija ir mūsu Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. Šo Sakramentu iedibināja pats Jēzus Kristus savu ciešanu priekšvakarā, Pēdējo Vakariņu laikā, pārvēršot maizi un vīnu savā Miesā un Asinīs. Adorācija ir Kunga Jēzus Kristus pielūgsme un godināšana Vissvētākajā Sakramentā.

Pāvests Pāvils VI (1897-1978) enciklikā “Mysterium fidei” (1965) rakstīja: “Katoliskā Baznīca ir īstenojusi un turpina īstenot pielūgsmes kultu, ko jāvelta Euharistijas sakramentam ne tikai Svētās Mises laikā, bet arī ārpus tās, glabājot konsekrētās Hostijas ar vislielāko rūpību, tās nesot procesijā vai izstādot, lai ticīgie tās varētu svinīgi godināt.”

Bet svētīgais pāvests Jānis Pāvils II (1920-2005) aicināja: “Es ļoti lūdzu Kristum ticīgos adorācijā pielūgt Kungu, kas ir klātesošs Vissvētākajā Altāra Sakramentā, ļaujot Viņam dziedināt mūsu sirdsapziņu, mūs šķīstīt, apgaismot un vienot. Tikšanās ar Kristu adorācijā sniegs katram ticīgajam spēku pilnveidot savu garīgo dzīvi un īstenot pasaulē savu misiju.”

“Lai cilvēks satiktos ar Dievu, ir aicināts lūgties,” skaidro pāvests Benedikts XVI. “Viņš ir aicināts nemitīgi pacelt savu prātu un sirdi pie Dieva. Lūgšanā un adorācijā Dievs satiekas ar cilvēku. Adorācija nav kāds papildus elements. Tā nav kaut kas sekundārs. Tikai tad, ja pratīsim vērsties pie Dieva un lūgsim Viņu, atklāsim savas dzīves dziļāko jēgu. Tad mūsu ikdienas dzīves ceļu apgaismos augšāmcēlušā Kristus gaisma.”

“Laiks, kuru jūs pavadāt Jēzus priekšā Vissvētākajā Sakramentā, ir uz zemes vislabāk izlietotais laiks. Katrs brīdis, kuru jūs pavadāt kopā ar Jēzu, padziļinās jūsu vienību ar Viņu un darīs jūsu dvēseli laimīgāku un skaistāku uz mūžīgiem laikiem Debesīs, kā arī sekmēs to, lai uz zemes ātrāk iestātos pastāvīgs miers,” skan svētīgās Mātes Terēzes vārdi.

Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa Nr. 365 (22.06.2014)

Aicinām arī vasarā iesaistīties mūsu draudzes adorācijās:

Otrdienās – Adorācijas kapelā Vecrīgā, Diāna, tel.26335655

Piektdienās – mūsu draudzes kapelā, Aija, tel. 29153246

Dievs mūs veda pie sevis caur mūsu bērniem

MIKJELSONI-19-08-13 002_komprMūsu ģimene ir tipiska padomju gadiem, kad atklāti par Dievu nerunāja, uz Baznīcu negājām pat Ziemassvētkos, un Lieldienās tikai krāsojām olas. No A.Brigaderes „Dievs. Daba. Darbs” pirmajā vietā bija darbs, tad daba, bet Dieva vieta palika tukša,  un pamazām to sāka aizpildīt garīguma meklējumi, kas veda uz Austrumiem – lasījām visas Lobsanga Rampas grāmatas par Tibetas pieredzi. Kad meitas auklīte ieteica nokristīt bērnu, nezinājām, ko aicināt par krustvecākiem – nepazinām ne rados, ne draugos nevienu kristieti.

Dievs mūs veda pie sevis caur mūsu bērniem – meita Māra gāja Svētdienas skolā un tika iestiprināta, kaut neuzskatījām, ka tas ir būtiski pārējiem. Lielākais grūdiens bija dēla Kārļa veselības traucējumi 16 gadu vecumā pēc mēģinājuma pīpēt zālīti, kuru dēļ apstaigājām Rīgas dakterus un dziedniekus, un kā pie viena no palīdzētājiem vērsāmies pie priestera A.Trapučkas. Kārlim likās, ka tur viņš reāli saņem palīdzību un garīgu atbalstu, tādēļ sekojām viņam un pamazām kļuvām par kristiešiem. Liela loma bija priestera A.Trapučkas atvērtībai un sirds dāsnumam, jo viņš pacietīgi atbildēja uz visiem mūsu un arī daudzu citu baznīcēnu neskaitāmajiem jautājumiem. Sāpju Dievmātes baznīcā salaulājāmies, dziedājām korī,  bet tagad esam iedzīvojušies sv. Terēzes draudzē.

Dēla aicinājums uz priesterību mums bija negaidīts un sākotnēji grūti pieņemams, bet Dievs ir pacietīgs un mūs pakāpeniski nobriedina izpratnei par to, kas ir patiesa dzīve un tās uzdevums. Mūsu dēls Kārlis 7.jūnijā tika ordinēts par priesteri. Lai saprastu dēla lietoto terminoloģiju, sāku mācīties Rīgas Reliģijas institūtā, kurā ir tie paši pasniedzēji, kas Rīgas Garīgajā seminārā. Priestera aicinājums ir Dieva plāns, Dieva apredzība, ne mūsējais, lai Dievs arī turpmāk palīdz, vada, aicina pie Sevis un stiprina ikvienu cilvēku, lai cik arī tālu tas būtu no Dieva!

Savās pārdomās dalījās Miķelsonu ģimene

 Draudzes lapiņa 15.05.2014


Katra mīlestības izpausme ļauj mums labāk pazīt Jēzu un tuvina mūs Viņam uz visu mūžību!

Sv. Terēze no Bērna Jēzus