Aicinām doties draudzes svētceļojumā uz Itāliju!

Svētceļojuma laikā apmeklēsim Čenstohovu – galveno katoļu svētvietu Polijā. Pirmā pilsēta Itālijā, kuru mēs apmeklēsim, būs Paduja. 1231.gadā Padujas tuvumā nomirst Svētais Antons no Padujas. Viņa atdusas vietā ir uzcelta ievērojama bazilika, kura ir viena no skaistākajām svētnīcām pasaulē. Sv. Antons no Padujas tiek saukts par Jēzus Sirds draugu, šis svētais aicināja katru dvēseli mīlēt Vissvēto Jēzus Sirdi un dzīvot Jēzus Sirds mīlestībā. Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Ravennu, kur atrodas vairākas baznīcas ar bizantijas mākslu, kurām ir pasaules cilvēces mantojuma nozīme. Apmeklēsim Basilica della Santa Casa, kura atrodas katoļu svētceļojumu vietā Loreto, tur saskaņā ar tradīciju, atrodas māja, kurā dzīvoja Jaunava Marija. Tā ir katoļu svētceļnieku galamērķis vismaz no 14.gadsimta. Tālāk mūsu ceļš vedīs uz Asīzi – Sv. Franciska no Asīzes dzimto vietu. Kopā ar svēto Sv. Klāru viņš dibina arī sieviešu ordeni, sastāda norādījumus terciāriem – cilvēkiem, kuri vēlas sekot franciskāņu ideāliem, dzīvojot pasaulē. Sv. Francisks ir viens no tiem nedaudzajiem svētajiem, kurus ar Kristu vienojusi īpaša, pārdabiska saikne – dalība Kunga ciešanās. 1224.gadā viņš saņem stigmātus.

Pēc Asīzes apmeklēsim Eiropas vecāko (dibināts ap 530.gadu) un lielāko bedediktīniešu klosteri Montecassino. Pēc tam dosimies uz Romu, kur pavadīsim 2 dienas, apmeklēsim Vatikānu, kas ir pilsētvalsts Romas centrā, valsts tips ir Romas Katoļu baznīcas valsts ar pāvesta varu. Otru dienu pavadīsim Romā. Atceļā uz Latviju apskatīsim mūsu nakts mītņu vietas – Vičencu – Itālijā, un Krakovu – Polijā.

Svētceļojums uz Itāliju notiks no 25.oktobra līdz 3.novembrim, kuru vadīs priesteris Māris Ozoliņš.

Pieteikties un vairāk informāciju varat uzzināt – Uldis Bokšs, tel. 26656515

e-pasts: uldis.bokss@gmail.com

Mācība par kristīgo atpūtu balstās svētdienas izpratnē. Svētais Justīns saka, ka svētdiena – Kunga diena, Kristus augšāmcelšanās diena – ir pirmā nedēļas diena, kurā Dievs radīja debesis un zemi, un šajā jaunas radīšanas dienā notiek atbrīvošana no nāves un grēka verdzības.

Euharistijas svinības ir svētdienas centrā. Kristīgā kopiena svin līdzdalību „debesu mielastā“ un cerību uz Kristus drīzu atkal atnākšanu. Svētdienas svētā Mise izsaka vienlaikus kristieša dzīves nozīmi un mērķi. Kristiešu svētdienas svinību saknes ir ebreju sabata svinībās, kas ietvēra ebreju tautas atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības piemiņu, Dieva pasaules radīšanas darba piemiņu un atpūtu septītajā dienā, un mieru, ko atnes mesiāniskā valstība. Jau kopš senlaikiem kristieši svētdienās atpūtās no saviem ikdienas darbiem, lai atjaunotos garīgi, atjaunotu ģimenes un tuvāko saites, veltītu laiku lūgšanai un izbaudītu augšāmcelšanās prieku Kungā.

Svētdienā kristietis atsakās no ekonomiskām aktivitātēm un nedara „kā citi“, lai Kunga dienu nepadarītu par dienu citu starpā, proti, to okultētu, kurā tikai izklaidējas, iepērkas, skatās televizoru. Kristīgā atpūta, balstoties svētdienas atpūtas izpratnē, var izpausties arī kā svētceļojumi, rekolekcijas, atpūta dabā kopā ar ģimeni un draugiem, kā arī atvaļinājums un sabata gads, kuros galvenā vērība tiek pievērsta kristieša dzīves vērtību stiprināšanai un viņa dzīves galamērķa apcerei.

Svētīgu un jauku atpūtu!

Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa Nr. 371 (03.08.2014)