Monthly Archives: oktobris 2014
Sinode bija kopīgi veikta ceļa pieredze
Bīskapu Sinode par ģimenes pastorālajiem izaicinājumiem jaunās evaņģelizācijas kontekstā ir noslēgusies. „Tā bija kopīgi veiktā ceļa pieredze,” sinodes darbu rezumēja pāvests Francisks. Viņš skaidroja, ka, līdzīgi kā katrā ceļojumā, arī šajās divās nedēļās bija brīži, kad tika paātrināta iešana, vēloties pēc iespējas ātrāk sasniegt mērķi, un arī paguruma un apnikuma brīži, kad gribējās pateikt: „pietiek”. Francisks runāja arī par kārdinājumiem, ar kādiem saskārās sinodes tēvi.
„Viens no tiem ir spītīgas turēšanās pie uzrakstītā burta kārdinājums, lai neļautu Dievam mūs pārsteigt, Viņam, kurš ir pārsteigumu Dievs, – sacīja pāvests. – Turēties pie likuma, normām, pie tā, ko zinām un pazīstam, bet nevis meklēt to, kas mums vēl ir jāiemācās un jāsasniedz. Jēzus laikā tas bija zelotu, bet šodien tā saukto tradicionālistu kārdinājums, arī intelektuālistu kārdinājums. Pastāv arī nepareizi saprastās iecietības kārdinājums, kad žēlsirdības vārdā atstājam novārtā nesadzijušās un neārstētās brūces, pievēršot lielu uzmanību simptomiem nevis slimības iemesliem. Tas ir pārāk iecietīgu un bailīgu cilvēku kārdinājums. Pie šīs kategorijas pieder arī tā sauktie progresisti un leberāļi,” sacīja Francisks.
Pāvests skaidroja, ka pastāv arī kārdinājums akmeņus pārvērst par maizi, lai pārtrauktu ieilgušo gavēni, kas mums liekas pārāk grūts, kā arī kārdinājums maizi pārvērst par akmeņiem, lai tos mestu uz grēciniekiem, vājiem un slimiem cilvēkiem. Pastāv tā sauktais nokāpšanas no krusta kārdinājums, lai izdabātu cilvēkiem, pasaulei, bet nevis paliktu uz tā un līdz galam izpildītu Dieva gribu. Šodien pastāv arī kārdinājumi pakļauties pasaules spiedienam un nerūpēties par depositum fidei – ticības mantojumu, it kā mēs vairs nebūtu tā sargi, bet īpašnieki un kungi, atzina pāvests. Viņš norādīja arī uz kārdinājumu neņemt vērā realitāti un izmantot ļoti gludu valodu, lai, runājot daudz, nepateiktu gandrīz neko.
Francisks uzsvēra, ka mums tomēr nevajag baidīties no kārdinājumiem. Arī pats Jēzus tika ļaunā gara kārdināts. Runājot par asajām diskusijām, pāvests skaidroja, ka tas viss būtu jāuzņem mierīgi, jo katra sinode notiek cum Petro et sub Petro – ar Pēteri un Pētera vadībā, un pāvesta klātbūtne tam ir garants. Francisks atgādināja, ka viņa un visu bīskapu pienākums ir stiprināt Baznīcas vienotību.
S. Krivteža, http://lv.radiovaticana.va/
Iespēja pieaugt ticībā – piedalīties draudzes evaņģelizācijas šūniņā
Mūsu draudzē vairākus gadus darbojas evaņģelizācijas šūniņas, kurās cilvēki kopīgi lūdzas, slavē Dievu, dalās pieredzē, viens otru atbalsta grūtos brīžos, kopā arī svin svētkus. Būt šūniņā – tas ir gan kalpot, gan pieaugt ticībā, gan gūt stiprinājumu.
Savā pieredzē dalās šūniņu dalībnieki:
Rita – tā ir iespēja kopīgi lūgties, pateikties, slavēt un sajust Dieva klātbūtni un mīlestību. Tā ir sadraudzība. Vienotās lūgšanās mēs patiešām jūtamies kā brāļi un māsas, kas viens otru saprot, atbalsta un palīdz. Tā ir iespēja izteikt savu prieku un bēdas. Šūniņa veicina garīgo disciplīnu un izaugsmi, liecības dot ticības spēku. Mācība uzrunā un sniedz atbildes uz būtiskiem jautājumiem, liek aizdomāties par dzīves jēgu.
Laila un Normunds – šūniņa mūsu ģimenei? Šūnot esam uzsākuši tikai šogad.
Visskaistākais, liekas, ir noslēgt darba nedēļu ar skaistu un pamatīgu lūgšanu par
visiem, kas rūp, un iedziļināties arī citu ikdienas vajadzībās un rūpēs.
Ejot mājās, vēlā piektdienas vakarā jūtamies Svētā Gara piepildīti kā pirmajā
Mīlestības piepildījumā, kad tikko bijām atgriezušies pie Dieva.
Šūniņa disciplinē arī ikdienas lūgšanai. Tā ir kristiešu sadraudzība un papildus laiks lūgšanai.
Vislielākais šūniņas fans ir mūsu meita Patrīcija. Viņa ienes patiesumu un smaidus mūsu lūgšanās, jo grib izcelt katru šūniņas dalībnieku savās lūgšanās.
Protams, arī diskusija par mācību ir svarīga, jo tad saprotam, cik dažādi mēs uztveram mums veltīto vēstījumu.
Laila – Es garīgi augu ticībā. Esot kopā, mācos pazemību, mācos uzklausīt ar sapratni savādāku viedokli, mācos otrā saskatīt tikai labo.
Šūniņas vadīšana mani garīgi disciplinē. Cenšos katru vakaru izvērtēt tās dienas ritējumu, saskatīt Dieva darbību šajā dienā, lai varētu liecināt šūniņā. Vadīšana palīdzējusi atvērties komunikācijā ar cilvēkiem, izskaust pārāk lielo kautrīgumu, labāk iepazīt sevi un citus.
Tas ir kalpojums, ko Dievs man ir uzticējis. Patīkami apzināties, ka esi noderīga brāļiem un māsām. Piektdienās adorācijas laikā vairāk lūdzos par katru šūniņas dalībnieku. Protams, reizēm šis atbildīgais pienākums nogurdina, ņemot vērā, ka šūniņa notiek piektdienas vakaros pēc darba. Bet, atnākot uz šūniņu, saproti, ka esi atbildīgs par cilvēkiem, un nogurums pazūd.
Andrejs – šūniņas vadīšana man dod iespēju aktīvi piedalīties baznīcas dzīvē, atbrīvoties no patērējošas un kritizējošas attieksmes baznīcā, novērtēt grūtības, kādas rodas saskarsmē ar cilvēkiem, un mācīties to, ko neprotu – vadīt šūniņu. Vadīšana palīdz labāk saskatīt savas labās un sliktās īpašības.
Par šūniņām atbildīgie mūsu draudzē:
Ēvija, tel. 28368861
Laila, tel. 29513853
Andrejs, tel. 20639929
Diāna, tel. 26335655
Rita, tel. 29197392
Inese, tel. 29514613
Vai dzīvē ir vēl kas vairāk?
Pagājušajā trešdienā, 8.oktobrī, mūsu draudzē notika DESMITĀ Alfa kursa atklāšanas svētki. Priecājamies par cilvēku lielo atsaucību uzaicinājumam apmeklēt šo pasākumu, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā 70 cilvēku. Svētkus atklāja mūziķi – māsa un brālis Madara un Daumants Liepiņi, kuri sniedza brīnišķīgu klasiskās mūzikas koncertu.
Vakara gaitā klātesošie uzzināja par Alfa kursa vēsturi un pirmsākumiem, par Alfa kursu Latvijā un mūsu draudzē.
Liels paldies Dignai, Aldai, Zanei un Normundam par viņu sirsnīgajām liecībām par pieredzi un piedzīvoto Alfa kursā. Pateicība Dievam par Dignu, kas, izejot Alfa kursu, ir ‘’izkausējusi’’ sirdi attiecībās ar līdzcilvēkiem. Pateicība Dievam par Aldu, kas, beidzot kursus, spēja pieņemt un izciest pārbaudījumus savā dzīvē un arī atrada laulāto drauguJ Pateicība Dievam par Zanes un Normunda ģimeni, kas tieši Alfa kursā ir atraduši savas otrās mājas – mūsu draudzi, un raduši piepildījumu dzīvē.
Ar lielu interesi noklausījāmies pr. Andra Kravaļa stāstījumu ‘’Vai dzīvē vēl ir kas vairāk?’’ Viņa komentārs un cilvēku liecības bija kā iedrošinājums viesiem apmeklēt Alfa kursu, ziedot trešdienas vakarus garīgajai izaugsmei, Dieva meklējumiem, rast atbildes un varbūt arī kaut ko mainīt savā dzīvē..
Protams, svinības neizpalika bez svētku mielasta un humora, bez kura Alfa kurss nav iedomājams.
Pateicība Dievam par Viņa vadību šajā vakarā, par kalpotājiem, kas nenogurstoši palīdzēja sagatavot šo pasākumu..
No sirds aicinām visus, kuri vēl nav izgājuši Alfa kursu, atnākt nākamajā trešdienā, 15.oktobrī, uz pirmo nodarbību „Kas ir Jēzus?” un atvest līdzi savus draugus, radus un paziņas!
Uz tikšanos Alfa kursā!
Sagatavoja Laila