Ģimene visos laikos un visās kultūrās ir bijusi pašsaprotama vērtība, sargāta un kopta, kā liels dārgums. Tā sākas kā divu cilvēku savienība mīlestībā un pamazām pārtop par kopienu, kuras ietvaros veidojas indivīds un uz kuru balstās visa sabiedrība. Kristīgajā kultūrā ģimenes loma vienmēr ir bijusi svarīga. It īpaši tādēļ, ka pats Kristus nepārprotami ir piešķīris laulībai sakramentālu raksturu, vienlaicīgi apliecinot gan tās nozīmīgumu, gan arī apsolot savas žēlastības atbalstu ģimenes stiprināšanai. Kristus, kurš nekad neatstāj savu Baznīcu, vēlas svētīt un atjaunot arī laulāto mīlestību, kā arī visu ģimenes locekļu savstarpējo vienotību. Apustulis Pāvils, lai arī pats Evaņģēlija sludināšanas dēļ ir atteicies no ģimenes dzīves, savās vēstulēs vairākkārt uzsver laulības un ģimenes nozīmi kristiešu dzīvē. „Liels ir šis noslēpums,” tā Apustulis izsakās par laulību savā vēstulē Efeziešiem. (Ef 5,32) Visbeidzot, pāvests Jānis Pāvils II savās pārdomās par laulību ir vairākkārt uzsvēris tās ekleziālo nozīmi, norādot, ka ģimene ir „mājas Baznīca”.

Laulību laikā jaunajai ģimenei tiek dota īpaša svētība, kurā ir vārdi: „Liec, Kungs, lai, laulībā vienoti, viņi top viena sirds un dvēsele, dzīvojot mīlestībā, ko esi tiem dāvājis kā savas klātbūtnes zīmi!” (Ordo celebrandi Matrimonium) Šis novēlējums nav tikai skaisti vārdi vien, bet arī apliecinājums tam, ka Baznīca ir gatava ar visiem tās rīcībā esošajiem garīgajiem līdzekļiem palīdzēt ģimenei saglabāt mīlestību un vienotību. Šis apsolījums ir īpaši svarīgs mūsdienās, jo šķiet, ka vēl nekad iepriekš ģimene nav tikusi pakļauta tādiem uzbrukumiem kā šodien.

priesteris Edgars Cakuls, no interneta materiāliem.

Draudzes lapiņa Nr.393 (28.12.2014)

Ziemassvētki ir Dieva Dēla atnākšana, iemiesošanās. Adventa laikā mēs apcerējām Viņa nākšanu. Ziemassvētkos pasludinām: Dievs ir šeit. Emanuēls. Dievs starp mums, Dievs mūsu vidū, mūsos, Baznīcā. Dieva Dēls ir klātesošs mūsu ikdienas dzīvē, tās notikumos un aktivitātēs, Viņš ir klāt uz mūžīgiem laikiem, lai visu svētdarītu.

Dievs kļuva cilvēks, un atnesa mieru uz zemes labas gribas cilvēkiem. Mieru ar Dievu un arī mieru ar tuvākajiem, lai cilvēks savienotu savu gribu ar Dieva gribu. Viņā mēs visi esam vienoti caur mieru, lai būtu tuvi brāļi un māsas un viņa Māte kļūst arī mūsu māte.

Jēzus klauvē pie mūsu sirdīm un mums kļūst kauns par mūsu aklumu. Mēs maldījāmies, domādami, ka Viņš ir tālu. Mēs prasām piedošanu Dievišķajam bērnam, kas guļ silītē, lai mēs nekad neaizvērtu savas sirdis un dzīves Viņa priekšā. Jēzus nebaidījās kalpot un pieņēma mūsu cilvēciskās dabas ievainojamību un trauslumu. Dievs nāk pie mums tuvu, ļoti tuvu, un pieņemt Jēzu nenozīmē, pirmkārt, attālināties no mūsu dzīves apstākļiem, ikdienas, tuvajiem cilvēkiem. Kungs ne tikai saka, ka mūs mīl, bet Viņš to īsteno darbos. Jēzus iemiesojās, kļuva cilvēks, lai mūs iemācītu dzīvot Dieva bērnu dzīvi.

Mēs esam aicināti būt iemiesošanās turpinājums, nest sevī Dieva žēlastību,  nest Dieva Dēlu pasaulē. Miesa ir komunikācijas instruments, mēs komunicējam caur miesu, esam aicināti dāvāt no Viņa saņemto dzīvību mūsu ikdienas dzīves realitātē.

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus vēlot – prāvests Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa Nr.392 (24.12.2014)

14.decembrī pēc Sv. Mises draudzes mājā satikās visi, kuri jau aktīvi kalpo draudzē, gan tie, kuri interesējas par kalpošanas iespējām. Tikšanās tika rīkota kā draudzes svētki, kurus ievadīja skaists koncerts Ziemassvētku noskaņās, pēc tā draudzes atbildīgie un līdzatbildīgie stāstīja par savu kalpošanu un dalījās pieredzē par to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, ja esam atbildējuši Viņa aicinājumam. Draudzes prāvests Māris Ozoliņš stāstīja par draudzi kā ticīgo kopienu, kuru mēs visi kopā esam aicināti veidot.

Kas ir draudze?

„Draudze, pirmkārt, nav ne struktūra, ne teritorija, ne ēka, bet ticīgo kopiena, ģimenes nams, mājas baznīca, kas dzīvo savstarpējā brālībā un ir atvērta viesmīlībai. Draudze ir integrēta cilvēku sabiedrībā dziļi un solidāri visā, kas sabiedrībā notiek.” (Svētais Jānis Pāvils II)

Draudze ir ticīgo kopiena:

kuras centrā ir Euharistijas svinības;

kas ir Kristus miesa un Dieva Valstības klātbūtnes vieta;

kas dod dzīvību draudzes locekļiem un sabiedrībai;

kurā ticīgie veido dzīvu vienotību Dievā;

kurā apgūst apustuļu tradīciju;

kas ir integrēta sabiedrībā, visā, kas sabiedrībā notiek;

kurā ticīgie vienojas Dieva Vārda uzklausīšanā un priecīgā lūgšanā;

atvērta, viesmīlīga, kurā katrs var atrast savu vietu;

izlīgšanas un piedošanas vieta;

garīgās draudzības brāļu un māsu kopiena;

kas ir atvērta sadarbībai ar citām draudzēm un Baznīcas kopienām;

kurā ir iespēja ikvienam kalpot Dievam un tuvākajiem un liecināt par Kristu;

kā Svētā Gara izliešanās un Dieva mīlestības dāvana;

kas ir atvērta harizmām un Svētā Gara dāvanām, kas ceļ un atjauno Baznīcu;

kas ir Svētā Gara ieaicināšanas un pieredzes Svētajā Garā vieta;

kas ir līdzeklis jaunai Svētā Gara izliešanās pieredzei Baznīcā;

Aicinām visus aktīvi iesaistīties mūsu draudzes kalpošanās!

Māte Terēze: „..ticības auglis ir mīlestība, bet mīlestības auglis ir jebkāda veida kalpošana..”

Draudzes lapiņa Nr.391. (21.12.2014)