Rīgas Katoļu Ģimnāzijai jauns kapelāns – priesteris Modris Lācis

Mums nevajadzētu palikt vieniem pašiem. Nevajadzētu baidīties no citiem. Ja spējam iekļauties kādā lielā, labā darbā, tad jūtamies vajadzīgi. Rīgas Katoļu ģimnāzija ir tāds lielais, kopīgais darbs. Kopīgā lieta. Esmu priecīgs, ka varu būt pie jums un likt lietā tās dāvanas, ko Dievs man devis. Kad studēju RTU Arhitektūras fakultātē, man lielu prieku sagādāja iespēja palīdzēt dominikāņu tēviem. Lūgšanas par ģimnāziju bija mana ikdiena. Ja man vajadzēja kādam vienaudzim parādīt, kas ir Svētā Mise, es viņu atvedu uz ģimnāziju.

Pēc tam – man bija milzīgs prieks svinēt Svēto Misi skolēniem. Tas bija pirms došanās uz studijām Šveicē. Iepriekšējā dienā ar skolasbiedru un viņa dēlu kopā bijām iemācījušies dzejoli «No debesīm caur mākoņiem…» (Inese Zandere). Izrādījās, tas bija ļoti piemērots sprediķim. Priesteris Edgars vēlāk stāstīja, ka bērni esot jautājuši: „Kad atkal būs tas priesteris, kurš skaita dzejoļus?” Te es esmu. Jums. Jūsu rīcībā. Jautājumiem, grēksūdzēm, garīgajām pārrunām. Māciet mani, kas man jādara! Māciet, kā man jūs mācīt! Māciet, kā mums kopā jāmācās iepazīt un iemīlēt Dievu! Daži izcili teologi esot mācījušies no bērniem, jo bērniem esot tādas īpašas antenas, ar kurām uztvert Dievu. Mēs taču visi reiz esam bijuši bērni, un kā gan mēs varētu aizmirst to laiku, kad bijām Viņam tik tuvu? „Ja jūs nekļūsiet kā bērni, jūs neieiesiet debesu valstībā!” saka Jēzus (Mt. 18,3). Kļūstot pieaugušāki, atcerēsimies šo nosacījumu!

Ar jums – ar skolu – atkal satikos tieši priestera Pētera svinētajā skolas Svētajā Misē un biju sajūsmā par to brīnumu, kas tur notika. Lūdzu Dievu, lai tas vienmēr turpinātos šajā skolā!

Bet piektdien, piedaloties vecāku padomes sanāksmē, sapratu, ka mēs nepazudīsim, jo vecākiem rūp mūsu skolas liktenis, viņiem ir svarīgi, kādā skolā mācās viņu bērni.

Priesteris, RKĢ kapelāns Modris Lācis

Raksts publicēts RKĢ mājas lapā

Draudzes lapiņa Nr. 399 (08.02.2015)