Pirmās svētās Komūnijas svētki

Kopā ar Kristību un Iestiprināšanu pirmā svētā Komūnija tiek saukta par iniciācijas sakramentu jeb ievadīšanas sakramentu kristīgajā dzīvē. Visbiežāk pirmo svēto Komūniju pieņem bērni 9 un 10 gadu vecumā. Kanoniskajās tiesībās 913 kanons nosaka: pietiekošas izpratnes vecumā un pēc sagatavošanās, kas ļauj saprast Kristus noslēpumu bērna spēju robežās. Laterāna koncils noteica, ka pirmo reizi bērni svēto Komūniju pieņem, kad tie spēj atšķirt parastu maizi no maizes, kas konsekrēta par Kristus miesu. Tridentas koncils ieviesa pirmo svēto Komūniju kā svinīgu ceremoniju bērniem 11-12 gadu vecumā pēc katehēzes kursa iziešanas.
Pirmā svētā Komūnijā tātad ir pirmā reize, kad kristītais Euharistijas svinēšanas laikā pieņem priestera konsekrēto maizi un vīnu –  Kristus Miesu un Asinis. Vēsturiski pirmās svētās Komūnijas svētkus plaši un publiski katoliskajā Eiropā sāka svinēt 16. – 17. gadsimtā bērniem, kuri bija sasnieguši 12 gadu vecumu.

Svētais Vincents no Paula veicināja šis tradīcijas iedibināšanu, uzskatot, ka ne tikai šim svarīgajam brīdim ir jāsaistās ar īpašiem lieliem svētkiem Baznīcā, bet arī jāpaliek bērna atmiņā kā skaistam tikšanās brīdim ar Kristu Vissvētākajā Sakramentā. 1910.gadā pāvests Pijs X ar dekrētu Quam Singulari aicināja bērnus pieņemt pirmo svēto Komūniju, sākot ar 7 gadu vecumu, kad viņi ir sasnieguši prāta gadus. Tomēr pēc pirmās svētās komūnijas pieņemšanas bērni turpināja apmeklēt svētdienas skolu līdz 12 gadu vecumam. Arī šodien tā būtu vēlama tradīcija, ka katehēzes kurss bērniem nenoslēdzas ar pirmās svētās Komūnijas saņemšanu.

Sagatavoja priesteris Māris Ozoliņš

 Draudzes lapiņa (10.05.2015)