Bet Marija paturēja prātā visus šos vārdus, pārdomādama tos savā sirdī. (Lk 2, 7)

Oktobra mēnesis tradicionāli tiek ievērots kā “Rožukroņa mēnesis” un, to iesākot, noteikti ir atbilstoši pakavēties tieši pie šīs lūgšanas, kas, kamēr būdama viena no izplatītākajām privātās un kolektīvās dievbijības formām Katoliskajā Baznīcā, tomēr paliek arī viena no visbiežāk pārprastajām.

Mūsu valoda mūs nodod – ja mēs sakām, piemēram, “es noskaitīju Rožukroni”, tad, visticamāk, tā arī bija: tu noskaitīji tik un tik reizes Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir un Es ticu. Tomēr Rožukronis ir kas vairāk par “vārdos izteiktu lūgšanu”, tā ir apceres lūgšana.

Tā ļauj ticībā uzlūkot Dieva neaptveramo Mīlestību, kas līdz šim visspilgtāk ir izpaudusies tajos pasaules pestīšanas notikumos pirms pāris tūkstošiem gadu, kuros kā izvēlēta lieciniece piedalījās Marija. Kā lai beidzam brīnīties par to, cik daudz patiesībā ir bijis, ir un būs atkarīgs no viena cilvēka atbildes Dievam? Divdesmit Marijas “jā” visdažādākajās situācijās – priecīgajos, gaismas, ciešanu, godības noslēpumos. Tas ir daudz vai maz? Lai nu kā, bet mums, šodienas kristiešiem, tas ir kļuvis par neizsmeļamu iedvesmas avotu, turpināt Dievam teikt “jā” visam, ko viņš mums piedāvā. Tiešām piedāvā, nevis pieprasa vai uzspiež, jo, līdzīgi Marijai, arī mēs tiekam aicināti būt par daļu no pasaules pestīšanas darba, bet paliekam brīvi šo aicinājumu pieņemt vai noraidīt… Ja sastopamies ar grūtībām pieņemt Dieva gribu, Rožukronī noteikti atradīsies kāds noslēpums, kuru apcerot mūsu “nē” vai “varbūt” pamazām pārvērtīsies par viennozīmīgu “jā”. Tāpēc ir tik svarīgi tos paturēt prātā un pārdomāt sirdī, lai kā Marija varētu sacīt: “Lūk, es esmu Kunga kalpone (vai kalps), lai man notiek pēc Tava Vārda.”

Jautājumi pārdomām:

1) Vai es pats/pati izvēlos, kurās dzīves situācijās teikt Dievam “jā”, un kurās “nē”?

2) Kurš tieši noslēpums Rožukronī vislabāk izgaismo to situāciju manā dzīvē, kur man ir visgrūtāk pateikt Dievam “jā”?

Pr. Ronalds Melkers

Draudzes lapiņa 04.10.2015