Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !

RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE

DIEVKALPOJUMI

 

Svētdienās Svētā Mise 11:00 (pirms tam – adorācija, iespēja saņemt gandarīšanas sakramentu)

 

Darbadienās Svētā Mise 8:15

 

Sestdienās Sv. Mise nenotiek (notiek pēc iepriekšējas vienošanās) 

 

Lielajos svētkos, kas iekrīt darbadienās –
Svētā Mise&nbsp18:30

Monthly Archives: decembris 2015

Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu… (1 Kor 1, 22-23)

444444. draudzes lapiņa ir zināms iemesls padomāt par skaitļu nozīmi mūsu dzīvē. Šī nav “apaļa” jubileja, tāpēc varam atļauties neieslīgt nostaļģiskās atmiņās par to laiku, kad iznāca pirmā lapiņa, tās veidotājiem u.t.t.

444 . – vai šis nav maģisks skaitlis? Īsā atbilde ir jā, nav. Izklaidējošā matemātika ir pamanījusi, ka 444 ir viens no t.s. haršada skaitļiem (dalās ar savu ciparu summu), bet tas ir izklaidējošais garīgums, kas cenšas mums ieskaidrot, ka skaitļiem piemīt arī kāda dziļāka garīga nozīme. Piemēram, ja kāds bieži pamana skaitli 444, tas nozīmējot, ka eņģeļi ieskauj jūs, apliecinot jums savu mīlestību un palīdzību. Neuztraucieties, tāpēc ka eņģeļu palīdzība ir tepat līdzās. Vai arī – kāds jaunietis 4 reizes vienas dienas laikā ieraugot 444, nolēma, ka tas nozīmē, ka Jēzus tūlīt atgriezīsies… un YouTube kļuva bagātāka ar vēl vienu bezjēdzīgu video. Skaidrs, ka eņģeli ir līdzās, un ka Kristus atgriezīsies, bet ne jau 444 to noteiks vai pateiks. Ja cilvēkam sirds nodreb priekā vai bailēs katrreiz, kad viņš sastopas ar kādu konkrētu ciparu vai skaitli, viņam ir nopietna problēma ar pirmo no visiem baušļiem. Māņticība, kas ir cilvēka reliģisko jūtu novirze, ir tiešā pretrunā ar to paļāvības pilno ticības attieksmi, kādu Dievs sagaida no saviem bērniem. Tomēr nekļūsim arī paranoiski, jo skaitļiem  bieži piemīt simboliska nozīme – Bībelē tādu netrūkst. Viegli iegaumējamus skaitļus mēs varam izmantot kā mnemoniskus līdzekļus, “apaļas” jubilejas – kā dzīves atskaites punktus, skaistus ciparus – kā dekorācijas.

Tomēr, kad vien tiksim kārdināti kādā skaitlī saskatīt garīgu nozīmi, atcerēsimies, ka visā šajā numeroloģijā vienīgais, kas ir svarīgi, ir tas, ka tas nav svarīgi…

Jautājumi pārdomām:

1) Vai es piešķiru garīgu nozīmi dažādiem skaitļiem?

2) Kādas vēl māņticības formas ir iespiedušās manā un/vai manu tuvinieku apziņā?

Draudzes lapiņa 20.12.2015

Žēlsirdīgi kā Tēvs” (Lk 6, 36)

443Žēlsirdības gada logo un moto lieliski paskaidro, par ko īsti ir Žēlsirdības ārkārtējā Jubileja, kuras svinēšana sākās 2015. gada 8. decembrī  un ilgs līdz 2016. gada Kristus-Karaļa svētkiem 20. novembrī.

Devīze “Žēlsirdīgi kā Tēvs” nāk no Evaņģēlija (Lk 6, 36) un ir aicinājums sekot pie­mēram žēlsirdībā, ko mums ir atstājis Tēvs, kurš prasa, lai mēs nevis tiesātu vai nosodītu, bet gan izrādītu mīlestību un pie­došanu bez mēra (skat. Lk 6, 37-38).

Logo, kura autors ir jezuītu tēvs Marko Rupņiks, ir kā teoloģisks kopsavilkums par žēlsirdības tēmu. Tajā ir kāds agrīnajai Baznīcai nozīmīgs attēls – Dievs Dēls, kurš uz saviem pleciem ir paņēmis pazudušo dvēseli. Tas atklāj, ka tā ir Kristus mīlestība, kas aizved līdz pilnībai viņa iemiesošanās noslēpumu, kas, savukārt, sasniedz kulmināciju atpestīšanā. Logo ir veidots tā, lai tas izteiktu to dziļo veidu, kādā Labais Gans pieskaras cilvēces miesai ar mīlestību, kas ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi. Īpašas uzmanības vērta detaļa: kamēr Labais Gans savā lielajā žēlsirdībā nes cilvēci, viņa un cilvēka acis saplūst kopā. Kristus raugās ar Ādama acīm, un Ādams – ar Kristus acīm. Ikviens, uzlūkojot Kristus skatienā Tēva mīlestību, var viņā atklāt gan jauno Ādamu, gan savu paša cilvēcību, gan nākotni, kas mūs sagaida. Mandorla (mandeles forma), kas veido attēla ietvaru, ir bijis svarīgs elements agrīnajā un vidus­laiku ikonogrāfijā, jo tā atsauc atmiņā Kristus divas dabas – dievišķo un cilvēcisko. Trīs ovāli, kuru krāsas virzoties uz āru paliek gaišākas, norāda uz Kristus kustību – viņš cilvēci ved ārā no grēka un nāves tumsas. Tumšākās krāsas intensitāte norāda uz Tēva, kurš visu piedod, mīlestības neizdibināmo dziļumu.

Jautājumi pārdomām:

1) Kādas pārdomas manī rodas uzmanīgi aplūkojot un apdomājot Žēlsirdības gada logo un devīzi?

2) Uz kādu konkrētu rīcību vai attieksmes maiņu attiecībā uz Dievu, tuvāko vai sevi pašu tie mani iedvesmo?

Attēls: Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas logo un devīze.

Draudzes lapiņa 13.12.2015

Baznīca dzīvo ar neizsmeļamu vēlmi piedāvāt žēlsirdību. (Sal. Pāvests Francisks, Evangelii Gaudium, 24)

442Vatikāna II koncils, kas ir viens no svarīgākajiem notikumiem katoliskās Baznīcas vēsturē, turpina iedvesmot pat pusi gadsimta pēc tā svinī­gās noslēgšanas 1965. gada 8. decembrī. Pāvests ir izvēlējies šo jubileju, lai sāktu Žēlsirdības gadu – laiku, kurā mēs tiekam aicināti vēl intensīvākā veidā uzlūkot žēlsirdību, lai kļūtu par efektīvāku Tēva darbības zīmi. Šis ir ļoti labvēlīgs laiks Baznīcai, lai liecība, ko sniedz ticīgie, kļūtu izteiksmīgāka un ietekmīgāka.

Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas izsludināšanas bullā Misericordiæ Vultus pāvests īpaši piemin Vatikāna II koncilu, norādot, ka Baznīca jūt nepieciešamību turēt dzīvu šo notikumu. Ar to tai sākās jauns vēstures posms. Koncila tēvi bija spēcīgi uztvēruši kā patiesu Gara dvesmu nepiecieša­mību sava laika cilvēkiem runāt par Dievu daudz sapro­tamākā veidā. Nojaucot mūrus, kas ilgu laiku ieslēdza Baznīcu kā priviliģētu cietoksni, bija pie­nācis laiks pa­slu­dināt Evaņģēliju jaunā veidā. Vienmēr aktuālās evaņģelizācijas jauns etaps. Jauns pienākums visiem kristiešiem liecināt ar daudz lielāku entuziasmu un pārliecību par savu ticību. Baznīca juta atbildību būt pasaulē par dzīvu Tēva mīlestības zīmi.

Francisks atsaucas uz svētā Jāņa XXIII teikto Koncila atklāšanā: “Tagad Kristus Līgava izvēlas lietot žēlsirdības medicīnu, nevis ņemt rokās stingrības ieročus. Katoliskā Baznīca, ar šo Ekumēnisko koncilu paceļot katoliskās patiesības lāpu, grib sevi parādīt kā visus mīlošu māti, labdabīgu, pacietīgu, žēlsirdības un labestības aizkustinātu par tās šķirtajiem bērniem”. Turpinot pāvests konstatē, ka tajā pašā virzienā norādīja arī svētīgais Pāvils VI, kurš, noslēdzot Koncilu, sacīja: “Mēs gribam īpaši norādīt, ka mūsu Koncila reliģija galvenokārt bija mīlestība. Senais stāsts par samarieti bija Koncila garīguma paradigma.  Simpātijas un apbrīnas straume izplūda no Koncila pār moderno cilvēku pasauli. Jā, norādot uz kļūdām, jo to pieprasa mīlestība ne mazāk kā patiesība, bet pret personām – tikai pamudinājums, cieņa un mīlestība. Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei, kuras vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tās centieni atbalstīti, tās vēlmes attīrītas un svētītas. Ir vēl kāda lieta, ko mums jāatklāj: visa šī doktrinārā bagātība ir vērsta vienā virzienā, proti, kalpot cilvēkam ikvienā stāvoklī, ikvienā vājībā, ikvienā nepieciešamībā”.

Ar pilnu bullas tekstu iespējams iepazīties internetā.

Foto: Vatikāna II koncila svinēšana svētā Pētera bazilikā Romā.

Draudzes lapiņa 06.12.2015


Pārbaudījumi ļoti palīdz nepieķerties šīs zemes lietām, tie liek mums pacelt savu skatienu augstāk par pasauli.

Sv. Terēze no Bērna Jēzus