LURDAS DIEVMĀTE

Mazā Lurdas pilsētiņa atrodas Dienvidfrancijā, Pireneju piekājē. Tajā dzīvoja kāda ģimene, 1844.gadā šajā ģimenē piedzima meitene, kuras vecāki deva divus vārdus Marija Bernadete. Bernadete slimoja ar aizdusu un līdz 14 gadu vecumam neprata ne lasīt, ne rakstīt. Viendien kopā ar māsu un kaimiņu meiteni viņa devās uz Gāvas upes krastu salasīt sausos žagarus. Meitenes aizsteidzās tālāk uz mežu, bet Bernadete, palikusi krastā, pēkšņi ieraudzīja grotā zelta mākoni, kam sekoja kāda jauna un ļoti skaista dāma. Viņa bija apģērbusies baltā kleitā ar zilu jostu, uz katras kājas bija pa dzeltenai rozei. Nometusies ceļos, Bernadete gribēja mest krusta zīmi, taču viņai trīcēja rokas. Kad jaunava pārmeta krusta zīmi, tad arī Bernadete to spēja izdarīt un sāka skaitīt rožukroni. Bernadete vēl nekad nebija redzējusi tik skaistu sievieti. Par redzēto Bernadete pastāstīja māsai, tad arī mātei. Drīz vien visa Lurda zināja par notikušo upes krastā, taču neviens neticēja. Tēvs baidījās, ka meiteni iekārdinājis ļaunais gars, vietējā policija nopratināja Bernadeti, bet meitene, sirdsbalss aicināta, pēc trim dienām – 14. februārī atkal devās uz upes krastu, kur viņai atkal parādījās dievišķīgā būtne. Tādas tikšanās meitenei ar Dieva sūtni bija vairākas. Kādā tikšanās reizē skaistā jaunava lūdza viņu nākt šurp piecpadsmit dienas. Neskatoties uz visiem vecāku aizliegumiem, varasvīru pretestību, Bernadete turpināja iet uz upes krastu, un katru reizi viņai sekoja ļaudis, ar katru reizi arvien vairāk. Viņi neredzēja Jaunavu, taču ticēja Bernadetei, ka viņa  to redz, jo viņas seja izstaroja dievišķu gaismu. Daudzi no klātesošajiem skaidri sajuta kaut kā debešķīga klātbūtni. Kādā tikšanās reizē Jaunava atklāja Bernadetei savu vārdu: „Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.” Meitene nesaprata šos vārdus, bet pateica tos prāvestam. Un visi saprata, kas bija Viešņa no grotas. Pēc Svētās Jaunavas pavēles Bernadete norādītajā vietā parausta zemi, un tur radās avots. Tad viņa darīja prāvestam zināmu Jaunavas Marijas lūgumu uzcelt tajā vietā kapelu. Tagad tur uzcelta brīnišķīga baznīca. Marija lika Bernadetei pateikt visiem cilvēkiem, lai viņi lūgtos par grēciniekiem, lai nožēlotu grēkus. Kopš tā laika uz Lurdu, uz grotu un avotu, plūst cilvēku straumes. Drīz visā Francijā kļuva zināma vēst par pirmo brīnumu, par to, ka piecpadsmitgadīgu zēnu, kuram bijusi acu kaite, ūdens aplikumi esot pilnīgi izdziedinājuši. Bernadete veltīja savu dzīvi Dievam, kļūdama par mūķeni. Viņa nomira 35 gadu vecumā. Mirstot teica, ka esot tikpat laimīga, cik toreiz, kad bērnībā grotā pie Gāvas upes redzējusi Svēto Jaunavu – laimīga domājot un cerot, ka atkal Viņu redzēšot. 11. februāri visā pasaulē atzīmē kā Lurdas Dievmātes dienu.

Ak, vienmēr Bezvainīgā Jaunava, žēlsirdības Māte, slimnieku Veselība, grēcinieku Patvērums, nelaimīgo Mierinātāja, Tu zini mūsu vajadzības un mūsu sāpes. Paraugies uz mums savā labvēlībā un rādi mums savu žēlsirdību. Tu parādījies Lurdas grotā, Tev labpatika šo vietu padarīt par īpašu svētnīcu, kur Tu dali Dieva žēlastības. Daudzi slimnieki šeit ir saņēmuši dziedināšanu – gara un miesas veselību. Tāpēc arī mēs nākam Tavā priekšā ar pilnīgu paļāvību un lūdzam Tavu mātišķo aizbildniecību pie Tava Dēla, mūsu Pestītāja Jēzus Kristus, kas dzīvo un valda mūžu mūžos. Amen.

Draudzes lapiņa