Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !
RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE
BAZNĪCA, KAS IZIET
Evaņģēlija prieks, kas piepilda mācekļu kopienas dzīvi, ir misionārais prieks. To piedzīvo septiņdesmit divi mācekļi, kas atgriežas no savas misijas prieka pilni (sal. Lk 10:17). To jūt Jēzus, kurš gavilē Svētajā Garā un godā Tēvu, jo Viņa atklāsme sasniedz nabadzīgos un mazos (sal. Lk 10:21). To apbrīnā izjūt tie, kuri kā pirmie pieņem kristību, kad Vasarsvētkos katrs savā valodā dzird Apustuļu sludināšanu (sal. Apd 2:6). Šis prieks ir zīme tam, ka Evaņģēlijs ir pasludināts un nes augļus. Bet tam vienmēr piemīt arī iziešanas un dāvāšanas spriegums, spriegums, kas ceļas no tā, ka izejam no sevis, ka ejam un sējam aizvien no jauna un aizvien tālāk. Kungs saka: „Iesim citur tuvējos ciemos un pilsētās, lai Es tur sludinātu, jo tāpēc es esmu atnācis!’ (Mk 1:38). Kad kādā vietā sēkla ir iesēta, Viņš tur neuzkavējas ilgāk, lai sīkāk paskaidrotu vai dotu papildus zīmes, bet, Gara vadīts, dodas tālāk.
Vārds sevī slēpj iespējas, ko nevaram iepriekš paredzēt. Evaņģēlijs runā par sēklu, kas iesēta aug pati arī tad, kad zemkopis guļ (sal. Mk 4:26-29). Baznīcai jāpieņem šī neaptveramā brīvība, kas piemīt Vārdam – tas ir iedarbīgs savā veidā, ļoti dažādās ārējās formās, kas bieži neatbilst mūsu paredzējumiem un lauž mūsu shēmas.
Baznīcas tuvība ar Jēzu ir tuvība kopīgajā ceļā, un kopība „savā būtībā atklājas kā misionāra komūnija”.[1] Ir vitāli svarīgi, lai Baznīca, uzticīga sava Skolotāja piemēram, šodien iziet pasludināt Evaņģēliju visiem un visur, izmantojot katru izdevību, bez vilcināšanās, bez nepatikas un bez bailēm. Evaņģēlija prieks pienākas visiem, nevienu neizslēdzot. Tā to eņģelis pasludina Betlēmes ganiem: „Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm” (Lk 2:10). Atklāsmes grāmata vēstī par „mūžīgo Evaņģēliju, lai sludinātu tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām, un ciltīm, un valodām, un tautībām” (Atkl 14:6).
Citēts Pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Evaņģēlija prieks”
[1]Jānis Pāvils II. Ap. pamud. Kristieši pasaulē (Christifideles laici) (1988. gada 30. decembris), 32, 69. lpp.
