Gudrība un inteliģences svētums

8. septembrī Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzē plkst. 18.00 – slavēšana, plkst. 18.30 – sv. Mise, plkst. 19.00 – agape, plkst. 19.15 – katehēze.

Ar 8.septembri pirmdienās iesākas jaunais 1.katehēzes kurss „Vecā Derība, Evaņģēlijs, Baznīca”. Tas ir mūžizglītības kurss, kura laikā kristieši ir aicināti no jauna izlasīt svarīgākās Bībeles lappuses, labāk iepazīt Jēzus un Apustuļu mācību un tās realizāciju Baznīcas koncilu vēsturē.

Studijām nav jābūt tikai apustuliskās darbības vai individuālās ziņkāres diktētām. Tām jāsaglabā nepelnītības dimensija, kas ietver Dieva noslēpumu pazīšanu spontāni un mīlestības dēļ. Kristietis ir veltīts Dievam pilnībā ar savu miesu, jūtām, sirdi un garu, tāpēc svētums un arī zināšanas ir viņa pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļas.

Kristībā mēs kļūstam līdzdalīgi Dieva dzīvē un Viņa žēlastība pārņem visas mūsu dzīves sfēras progresīvā veidā. Nepieciešams, lai caur Dieva Vārda meditāciju ticības žēlastība pārņem mūsu inteliģenci un to ieved kā caur kristību Dieva dzīvē. Inteliģences svētumu vajag meklēt, lai spētu atšķirt patiesību un realitāti no deformācijas un meliem, jo pilnīgā un absolūtā patiesība ir Dievs.

Sv. Rakstus esam aicināti lasīt ik dienas, lai iemantotu to pilnīgu pazīšanu. Studijas esam aicināti piedzīvot kā patiesu lūgšanu Dieva klātbūtnē, un mums jārūpējas, lai viena papildina otru, jo „Viņā ir apslēpti visi gudrības un atziņas krājumi.” (Kol. 2:3) Lūgšana nav vispirms emocionāla vēršanās pie Dieva, bet gan to vajadzētu bagātināt ar teologālu un teoloģisku saturu. Dieva Vārds tādējādi kļūst par pamatu un pietiekošu avotu gan pārdomām, gan arī lūgšanai.

Gudrība Bībelē nav attiecināma tikai uz zināšanām, tā nav arī visu zināšanu kopums. Gudrība ir vienots, augstāks skatījums, kas ietver gan mūsu zināšanu ierobežotību, gan reālā daudzveidību, gan dažādās atšķirīgās zinātnes. Īpaši svarīgi to ievērot mūsdienās, kad cilvēka zināšanu vienotība vairs nav pat meklējumu objekts. Ja tāds ir modernās mentalitātes izaicinājums, mēs nevaram noraidīt Gudrības esamību, jo tā ir integrāla daļa mūsu dzīves veidam un dzīves jēgai, un tās vienīgais avots ir Dievs. „Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat.” (Ef.1:17)

Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš

Draudzes lapiņa Nr 374. (24.08.2014)