Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !
RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Sinode bija kopīgi veikta ceļa pieredze
Bīskapu Sinode par ģimenes pastorālajiem izaicinājumiem jaunās evaņģelizācijas kontekstā ir noslēgusies. „Tā bija kopīgi veiktā ceļa pieredze,” sinodes darbu rezumēja pāvests Francisks. Viņš skaidroja, ka, līdzīgi kā katrā ceļojumā, arī šajās divās nedēļās bija brīži, kad tika paātrināta iešana, vēloties pēc iespējas ātrāk sasniegt mērķi, un arī paguruma un apnikuma brīži, kad gribējās pateikt: „pietiek”. Francisks runāja arī par kārdinājumiem, ar kādiem saskārās sinodes tēvi.
„Viens no tiem ir spītīgas turēšanās pie uzrakstītā burta kārdinājums, lai neļautu Dievam mūs pārsteigt, Viņam, kurš ir pārsteigumu Dievs, – sacīja pāvests. – Turēties pie likuma, normām, pie tā, ko zinām un pazīstam, bet nevis meklēt to, kas mums vēl ir jāiemācās un jāsasniedz. Jēzus laikā tas bija zelotu, bet šodien tā saukto tradicionālistu kārdinājums, arī intelektuālistu kārdinājums. Pastāv arī nepareizi saprastās iecietības kārdinājums, kad žēlsirdības vārdā atstājam novārtā nesadzijušās un neārstētās brūces, pievēršot lielu uzmanību simptomiem nevis slimības iemesliem. Tas ir pārāk iecietīgu un bailīgu cilvēku kārdinājums. Pie šīs kategorijas pieder arī tā sauktie progresisti un leberāļi,” sacīja Francisks.
Pāvests skaidroja, ka pastāv arī kārdinājums akmeņus pārvērst par maizi, lai pārtrauktu ieilgušo gavēni, kas mums liekas pārāk grūts, kā arī kārdinājums maizi pārvērst par akmeņiem, lai tos mestu uz grēciniekiem, vājiem un slimiem cilvēkiem. Pastāv tā sauktais nokāpšanas no krusta kārdinājums, lai izdabātu cilvēkiem, pasaulei, bet nevis paliktu uz tā un līdz galam izpildītu Dieva gribu. Šodien pastāv arī kārdinājumi pakļauties pasaules spiedienam un nerūpēties par depositum fidei – ticības mantojumu, it kā mēs vairs nebūtu tā sargi, bet īpašnieki un kungi, atzina pāvests. Viņš norādīja arī uz kārdinājumu neņemt vērā realitāti un izmantot ļoti gludu valodu, lai, runājot daudz, nepateiktu gandrīz neko.
Francisks uzsvēra, ka mums tomēr nevajag baidīties no kārdinājumiem. Arī pats Jēzus tika ļaunā gara kārdināts. Runājot par asajām diskusijām, pāvests skaidroja, ka tas viss būtu jāuzņem mierīgi, jo katra sinode notiek cum Petro et sub Petro – ar Pēteri un Pētera vadībā, un pāvesta klātbūtne tam ir garants. Francisks atgādināja, ka viņa un visu bīskapu pienākums ir stiprināt Baznīcas vienotību.
S. Krivteža, http://lv.radiovaticana.va/
