APOKALIPSE
Jāņa Atklāsmes grāmata ir pēdējā no Jaunās derības grāmatām. Tā tiek saukta arī par Apokalipsi. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka šo grāmatu ir sarakstījis apustulis Jānis, atrodoties trimdā Patmosa salā, kas atrodas netālu no mūsdienu Turcijas teritorijas Egejas jūrā. Apokalipses grāmata tiek pieskaitīta pie Bībeles apokaliptiskās literatūras, kas savukārt pieder pie pravietiskā rakstības žanra.
Vārds ”apokalipse” nāk no sengrieķu ”apokalypsis”, kas nozīmē – „atklāsme, atklāšana, izpaušana”. Ārpus Atklāsmes grāmatas piemēri par apokaliptisko literatūru Bībelē ir atrodami, piemēram, Daniela gr. 7.–12.nodaļās, Jesajas gr. 24.–27.nodaļās, Ecekiela gr. 37.–41.nodaļās un Caharijas grāmatas 9.–12.nodaļās. Apokaliptiskās grāmatas bija uzrakstītas laikā, kad bija jāievēro zināma piesardzība, tādējādi ziņa tika pasniegta ar simbolu un tēlu palīdzību.
Ārpus bibliskā jēdziena vārds „apokalipse” bieži tiek lietots attiecībā uz pasaules galu un notikumiem, kas ar to varētu saistīties. Tādi pasaules gala notikumi kā otrā Jēzus atnākšana un Armagedona kauja bieži ir attiecināti uz Apokalipsi. Apokalipse būs pēdējā un galīgā atklāsme, ko Dievs sniegs sava Dēla, Jēzus Kristus, otrreizējās atnākšanas dienā. Tā ir uztverama arī kā priecīgs notikums, kā cilvēces un visas radības pilnīga atpestīšana, kuru Baznīca un katrs kristietis ir aicināts tuvināt, pakļaujot savu dzīvi Dievam un piedaloties Viņa atpestīšanas darbā.
Sagatavoja pr. Māris Ozoliņš