Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !
RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Mūsu Kungs valda, Viņa valstība ir mūžīga
Kristus Karaļa jēdziens vēstures gaitā ir radījis gan šķelšanos, gan pretrunas, gan pārpratumus. Kristus Karaļa vārdā armijas ir karojušas savā starpā. Kristus tomēr nav ne Latvijas, ne Krievijas, ne Amerikas karalis, Viņš ir universa Karalis. Kristus Karaļa vārdā kā vienīgā pareizā ir bijusi apstiprināta monarhijas politiskā iekārta, bet Karaļa jēdziens savā būtībā nav pretrunā ne ar vārdu prezidents, ne diktators. Tas ir vārds, kas vienkārši nozīmē to, kas ir galvgalī, to, kas ir atbildīgs par tautu vai cilvēku kopienu. Šajā nozīmē Kristu var saukt par karali un tas nenozīmē, ka monarhija ir pārāka par demokrātiju, jo jēdziena būtība nav šajos pretnostatījumos. Nosaucot Kristu par Karali, mēs tomēr runājam par kādu, kurš ir nācis pie varas. Evaņģēlijā Kristus ir ļoti skaidri izteicies šajā sakarā. Kad pēc maizes pavairošanas pūlis vēlējās Viņu iecelt par karali, Viņš aizbēga tuksnesī un kalnos, lai slēptos no viņiem. Jēzus tātad nevēlējās piekrist idejai, ka Viņš, kā mesija, obligāti ir jākronē kā jūdu tautas politiskais līderis.
Ko nozīmē būt karalim – saskaņā ar Jēzus mācību. Vai karalis ir tas, kurš valda pār tautu? Savā ziņā tā ir, bet tā nav karaļa būtība. Valdīt nozīmē būt vienkārši līderim, tas nozīmē būt priekšgalā, bet tā nav karaļa būtība. Karalis vispirms ir tas, kurš nodrošina cilvēku kopienas vienotību. Viņš to ne tikai pulcina kopā, bet vieno. Karalis ir tas, kurš piepilda ar jēgu kādas cilvēku kopienas kopību. Viņš ir tuvs katram šīs kopienas cilvēkam, viņš ir kā galva kopienai, kas ir viena miesa. „Un visu, ko jūs darāt vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, jūs man darāt.” Šīs pasaules karaļiem to ir ļoti grūti realizēt. Šajā nozīmē Jēzus ir karalis, jo identificē sevi ar katru savas valstības cilvēku. Kā karalis Viņš uzņemas rūpes par katru savā karaļvalstī. Atcerēsimies pravieša Ezehiela vārdus: „Avis, kuras pazaudēju, es atradīšu, slimos dziedināšu, ievainoto rētas tiks apkoptas.” Viņš ir ne tikai uzmanīgs pret katru kā pret sevi pašu, bet ir spējīgs arī mūs darīt par karaļiem. Tā ir kristības sakramenta jēga. Tieši tāpēc kristību noslēgumā priesteris ar hrismas eļļu apzīmē jaunkristītā galvu un saka, ka viņš ir kļuvis vienots ar Kristu, kas ir Karalis, Pravietis un Priesteris.
Sagatavoja priesteris Māris Ozoliņš
