Ģimene, mīlestības kopība
Ģimene visos laikos un visās kultūrās ir bijusi pašsaprotama vērtība, sargāta un kopta, kā liels dārgums. Tā sākas kā divu cilvēku savienība mīlestībā un pamazām pārtop par kopienu, kuras ietvaros veidojas indivīds un uz kuru balstās visa sabiedrība. Kristīgajā kultūrā ģimenes loma vienmēr ir bijusi svarīga. It īpaši tādēļ, ka pats Kristus nepārprotami ir piešķīris laulībai sakramentālu raksturu, vienlaicīgi apliecinot gan tās nozīmīgumu, gan arī apsolot savas žēlastības atbalstu ģimenes stiprināšanai. Kristus, kurš nekad neatstāj savu Baznīcu, vēlas svētīt un atjaunot arī laulāto mīlestību, kā arī visu ģimenes locekļu savstarpējo vienotību. Apustulis Pāvils, lai arī pats Evaņģēlija sludināšanas dēļ ir atteicies no ģimenes dzīves, savās vēstulēs vairākkārt uzsver laulības un ģimenes nozīmi kristiešu dzīvē. „Liels ir šis noslēpums,” tā Apustulis izsakās par laulību savā vēstulē Efeziešiem. (Ef 5,32) Visbeidzot, pāvests Jānis Pāvils II savās pārdomās par laulību ir vairākkārt uzsvēris tās ekleziālo nozīmi, norādot, ka ģimene ir „mājas Baznīca”.
Laulību laikā jaunajai ģimenei tiek dota īpaša svētība, kurā ir vārdi: „Liec, Kungs, lai, laulībā vienoti, viņi top viena sirds un dvēsele, dzīvojot mīlestībā, ko esi tiem dāvājis kā savas klātbūtnes zīmi!” (Ordo celebrandi Matrimonium) Šis novēlējums nav tikai skaisti vārdi vien, bet arī apliecinājums tam, ka Baznīca ir gatava ar visiem tās rīcībā esošajiem garīgajiem līdzekļiem palīdzēt ģimenei saglabāt mīlestību un vienotību. Šis apsolījums ir īpaši svarīgs mūsdienās, jo šķiet, ka vēl nekad iepriekš ģimene nav tikusi pakļauta tādiem uzbrukumiem kā šodien.
priesteris Edgars Cakuls, no interneta materiāliem.