Kristus ciešanu svētdiena
Palmu svētdiena savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās pirms galvenās sv. Mises tiek svētīti. Pūpolu svētdienas dievkalpojums iesākas ar procesiju. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie zaļojošie zariņi pavasarī. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu, un tā ievada Lielo vai Svēto nedēļu ar Lielās Ceturtdienas, Lielās Piektdienas un Lieldienu sestdienas īpašajiem dievkalpojumiem.
Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4.gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12.gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.
Kāda ir Pūpolsvētdienas nozīme? Tā ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Pravieši Vecajā derībā jau bija apsolījuši Mesijas atnākšanu. Jēzus kā Mesija ienāca Jeruzalemē. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie Krusta… Šie ļaudis bija tie, kas Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā. Neilgi pirms Lieldienām Jēzus sacīja saviem divpadsmit apustuļiem: „Tagad mēs dosimies uz Jeruzalemi. Tur mani nodos augstajiem priesteriem, viņi mani notiesās uz nāvi un nodos romiešiem. Tie Mani izsmies un apspļaudīs, kaustīs un nonāvēs. Bet trešajā dienā es augšāmcelšos.” (Marka ev. 10, 32-34.) Pūpolsvētdiena tiek saukta arī par Kunga ciešanu svētdienu, šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis tiek aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.
No interneta materiāliem sagatavoja priesteris Māris Ozoliņš