Pirmā grēksūdze

Nākamajā nedēļā Rīgas Katoļu ģimnāzijas un Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes bērni pirmo reizi saņems gandarīšanas sakramentu. Gandarīšanas sakramentu Kristus iedibināja visu savas Baznīcas locekļu, kas grēkojuši, labā, vispirms to labā, kuri pēc Kristības ir krituši smagā grēkā un tā ir zaudējuši Kristības žēlastību, kā arī kaitējuši Baznīcas vienotībai. Viņiem Gandarīšanas sakraments sniedz jaunu iespēju atgriezties un atkal atrast attaisnošanas žēlastību. Baznīcas tēvi šo sakramentu nosaukuši par otro (pestīšanas) plostu pēc zaudētās žēlastības plosta nogrimšanas.
7.gadsimtā īru misionāri, Austrumu mūku tradīcijas iedvesmoti, atnesa uz Eiropas kontinentu “privātās” gandarīšanas praksi, kas neprasa publisku un ilgstošu gandarīšanu pirms izlīgšanas ar Baznīcu. No tā laika sakraments norisinās lielākā slepenībā – starp gandarītāju un priesteri. Šī jaunā prakse ļāva atkārtoti saņemt šo sakramentu un tā pavēra ceļu regulārai un biežai šī sakramenta pieņemšanai. Tā ļāva vienā un tai pašā sakramentālajā svinēšanā iekļaut gan smagu grēku, gan ikdienišķu grēku piedošanu. Tā lielos vilcienos ir gandarīšanas forma, kādā Baznīca šo sakramentu izpilda līdz mūsu dienām.
Neraugoties uz izmaiņām, kādas šī sakramenta kārtība un svinēšana piedzīvojusi gadsimtu gaitā, tajā var saskatīt vienu un to pašu pamatstruktūru. Tā ietver divus vienlīdz būtiskus elementus: no vienas puses – cilvēka rīcību, kurš, Svētā Gara vadīts, atgriežas, proti: nožēlu, grēku izsūdzēšanu un gandarīšanu; no otras puses – Dieva darbu ar Baznīcas starpniecību. Baznīca, kas ar bīskapa un viņa priesteru starpniecību Jēzus Kristus vārdā piedod grēkus un nosaka gandarīšanas veidu, arī lūdzas par grēcinieku un gandara kopā ar viņu. Tā grēcinieks tiek dziedināts un atkal pieņemts Baznīcas kopībā.
(informācijas avots: KBK 1446-1449)

Draudzes lapiņa (03.05.2015)