Svētā Trīsvienība

Tēva Andreja (Rubļova) Trīsvienības ikonā šie trīs vīri sēž kopā ap galdu. Katram, kas aplūko šo ikonu un zina, ka tajā attēlota Vissvētā Trīsvienība, tūlīt ir skaidrs: pareizi, Dievs ir trīs personas. Galda priekšējā pusē, tajā, no kurienes glezna tiek aplūkota, viena vieta ir brīva. It kā tēvs Andrejs gribētu teikt: „Arī tu vari šeit piesēst.” Es ticu, ka viņš tiešām tā ir gribējis sacīt, jo viņam bija svarīgi, lai tas, kurš skatās, kaut uz brīdi pievienojas. Tad viņš var pielūgt katru no šiem Trim, neaizmirstot nevienu no Viņiem. Gleznā gan nevar pateikt, kas ir kurš, bet tas arī nav svarīgi – to katrs pats var izraudzīties. Un – kas ir brīnišķīgi –, kad pie katra ir pabūts lūgšanā, tad tiešām var izjust, cik cieši Viņi ir piederīgi viens otram, ka tā ir dziļa, iekšēja sadraudzība. Tēvs Andrejs Viņus ir uzgleznojis tā, ka, liekot lietā nedaudz iejušanās spējas, var pamanīt, ka vienmēr ik brīdi divi no Tiem ir dziļi vienoti mīlestībā pret tā brīža trešo…
Un tad cilvēks jūt, ka Svētās Trīsvienības Personas ir arī vienotas mīlestībā…  Vienu mirkli! Tagad es pamanu, ka es visu laiku runāju par kādu abstraktu „cilvēku”. Es, protams, domāju par sevi. Viņi trijatā ir vienoti arī mīlestībā pret mani. Bet runas par kādu vispārīgu cilvēku arī nav aplamas, jo skaidrs: Viņi ir vienoti mīlestībā arī pret jebkuru cilvēku, kurš vien apsēžas pie Viņu galda. Un arī pret jebkuru, kurš pie šī galda neapsēžas.
Aiz galda ir redzams arī kāds koks. Tas ir koks, zem kura Ābrahams saviem trīs viesiem lūdza apsēsties un viņus apkalpoja. .. šis koks Trīsvienības gleznā man vienkārši ir visa dzīvā simbols. Ar koku krievu mūka-gleznotāja gleznā ir pateikts: viss, kas ir dzīvs, un vispār viss, kas kaut kādā veidā eksistē šajā milzīgajā Visumā, kurš mūs apņem, viss ir šeit tāpēc, ka dievišķā Trīsvienība ir vienisprātis, ka tam tā ir jābūt.
Patiesībā es nemaz nedrīkstu teikt „glezna”, jo te ir runa par ikonu, svētgleznu, kas Austrumu kristietībā tiek gleznota īpašā, stingri noteiktā veidā. Un pavisam noteiktā veidā tiek izmantota: pareizticīgie kristieši skatās ikonai cauri. Vārds „ikona”, kas nāk no grieķu valodas, nozīmē „logs”. Tas, kas ir uzgleznots, tā viņi Austrumu baznīcās saka, ir tikai kā logs, lai cilvēks neskatītos vienkārši kaut kur, bet skatītos pareizajā virzienā. Jo būtisko, kas ir gleznā domāts, neviens uzgleznot nespēj. Katrs ikonu meistars glezno tikai logu, pa kuru skats tiek virzīts uz būtisko aiz loga.

Citāts no grāmatas: R.Kērners „Jēzus zemniekiem”

Draudzes lapiņa (31.05.2015)