Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !
RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Aicināti izaugsmei
Kristus aicinājums uz atgriešanos turpina skanēt kristiešu dzīvē. Šī otrā atgriešanās ir nepārtraukts uzdevums visai Baznīcai, kas “nes grēciniekus savā klēpī”, kas tātad “vienlaikus ir gan svēta, gan arī tāda, kam nepieciešama šķīstīšanās, kas pastāvīgi cenšas gandarīt un atjaunoties”. Šie centieni, lai atgrieztos, nav vienīgi cilvēciska darbība. Tā ir “satriektās sirds” virzība, kuru pievelk un rosina žēlastība, mudinot to atbildēt Dieva žēlsirdīgajai mīlestībai, Dievam, kurš mūs iemīlējis pirmais.
Zemes virsū Baznīca ir rotāta ar patiesu, kaut arī vēl nepilnīgu, svētumu. Tās locekļiem pilnīgs svētums vēl jāsasniedz: „Spēcināti ar tik daudziem un lieliskiem pestīšanas līdzekļiem, visi Kristum ticīgie, lai kāds būtu to stāvoklis vai situācija, ir Dieva aicināti – un katrs savā īpašā veidā – uz to svētuma pilnību, kāda ir Tēvā.”
Kamēr Kristus – ‘svēts, nevainīgs, bez traipa’, grēka nepazinis, ir nācis vienīgi, lai izpirktu tautas grēkus, Baznīca savā klēpī ietver grēciniekus, un tātad, būdama svēta, tā vienlaikus ir aicināta šķīstīties, nemitīgi ejot gandarīšanas un atjaunotnes ceļu.” Visiem Baznīcas locekļiem, arī tās ordinētajiem kalpotājiem, jāatzīst sevi par grēciniekiem. Visos locekļos līdzās Evaņģēlija labajai sēklai līdz pat laiku beigām aug arī grēka nezāle. Tādējādi Baznīca sapulcina grēciniekus, kurus apņem Kristus pestīšana, bet kuri vēl joprojām iet svēttapšanas ceļu. “Baznīca ir svēta, pat ja tās klēpī ir grēcinieki, jo tai nav citas dzīves, kā vienīgi dievišķās žēlastības dzīve: dzīvojot žēlastības dzīvi, tās locekļi sevi svētdara, izvairoties no žēlastības dzīves, viņi krīt grēkos un netikumībā, kas, savukārt, neļauj Baznīcai izstarot savu svētumu. Tāpēc Baznīca cieš no tā un gandara par šiem grēkiem, no kuriem ar Kristus asinīm un Svētā Gara dāvanu viņa spēj dziedināt savus bērnus”.
Sagatavoja pr. M. Ozoliņš, izm. Katoļu Baznīcas katehisms
