Esiet žēlsirdīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir žēlsirdīgs. (Lk 6, 36)
Ģimenes aicinājums un misija Baznīcā un mūsdienu pasaulē – šāds temats ir izvēlēts pašlaik Vatikānā notiekošajai Bīskapu sinodei. Tā ilgs līdz 25. oktobrim. Pāvests aicina visus lūgties par šo svarīgo notikumu un veltīt tam lielu uzmanību. Bīskapu sinode nav vienkāršs saiets vai tikšanās. Tā nav vieta kompromisiem, bet Svētā Gara darbībai.
Latvijā ģimenes jautājums ir īpaši sasāpējis. Vismaz puse bērnu dzimst ārlaulībā, trešā daļa ģimeņu ir bez tēva klātbūtnes, mirstība stabili pārsniedz dzimstību. Tieši tāpēc mēs ar īpašu dedzību pievienojamies tiem miljoniem ticīgo, kuri visā pasaulē lūdzas par sinodes norisi un augļiem. Mūsu līdzdalība nav fakultatīva.
Sinode atgādina patiesību par ģimenes skaistumu. Laulība un ģimene ir mūsu sabiedrības dārgakmens, dārgums, kas ir gan Baznīcas, gan visas sabiedrības kopīgā labuma pamatā. Ģimene ir gan sabiedrības, gan Baznīcas pamatšūniņa. Šī saikne ir nešķirama.
Šajā sinodē ir ļoti izteikti klātesoša žēlsirdības tēma. Vienlaicīgi tiek nemitīgi uzsvērts, ka nedrīkst pieļaut pārrāvumu starp žēlsirdību un patiesību. Mums ir jābūt taisnīgiem žēlsirdībā un žēlsirdīgiem taisnībā.Strādājot ar ievainotām ģimenēm, Baznīcas pieejai jābūt žēlsirdīgai un atvērtai, reizē skaidri parādot patiesību par laulību un ģimeni. „Vislielākā žēlsirdība ir spēja patiesību pateikt ar mīlestību.”
Vērīgi uzlūkojot mūsdienu cilvēku dzīvi, redzam, ka nekavējoties ir vajadzīgs īsts „ģimenes gars”. Bez tā cilvēki tiek nolemti vientulībai un atmesti. Kā uzsvēra pāvests, „ģimenes gars” ir būtisks elements Baznīcai. Baznīca ir Dieva saime, un tādai tai ir jābūt.
Jautājumi pārdomām:
1) Vai man izdodas apvienot taisnību un žēlsirdību? Vai es tomēr mēdzu upurēt vienu vai otru?
2) Vai mana attieksme veicina “ģimenes garu” man apkārt – ģimenē, draudzē un sabiedrībā?
Pr. Ronalds Melkers