Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !

RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE

DIEVKALPOJUMI


Svētdienās Svētā Mise 11:00 (pirms tam – adorācija, iespēja saņemt gandarīšanas sakramentu)


Darbadienās Svētā Mise 8:15 (pirms tam laudes 7:50)


Sestdienās Svētā Mise 9:00 (kopā ar laudēm)


Lielajos svētkos, kas iekrīt darbadienās –
Svētā Mise 18:30


Vēsture

Ēkas vēsture aizsākās 1900. g. 22. augustā līdz ar būvatļaujas izsniegšanu medicīnas doktoram Ernstam Sokolovskim. Tiek apstiprināts celtniecības projekts, par arhitektu uzaicinot H.Šēlu (kurš ir bijis projekta autors arī tagadējai Unibankas ēkai Domu laukumā, Medicīnas muzejam un Kultūras ministrijas ēkai). Pirmā stāva jūgendstila vitrāža bija pasūtīta meistaram Ernestam Todam un tika veidota viņa darbnīcā 5 gadus. Trīsstāvu ēka ar balkoniem un trim plakaniem jumtiem (pastaigām) tika uzcelta 1910. gadā kā privātā klīnika.

1924. gadā šo īpašumu nopirka Rīgas katoļu metropolijas Kūrija un  12. martā no Aglonas uz šejieni pārcēlās Garīgais seminārs. Pirmajā gadā strādāja tādi priesteri un profesori kā Jāzeps Rancāns, B. Kublinskis, P.Ozoliņš. Nākošajā mācību gadā pasniedzēju skaitam pievienojas prof. Bruno Menke no Salcburgas diecēzes un dabas zinātņu pasniedzējs pulkvedis Jāzeps Baško.

Apkārt semināram atradās divus hektārus liels dārzs, kas ar savu lielumu un krāšņumu pārspēja visu turīgo kaimiņu mājas dārzus Pārdaugavā. Dārzā atradās vairākas akas. Dārzā auga  – bērzi, ozoli, kļavas, kastaņi, liepas, apses, ceriņi, akācijas. Bija arī augļu dārzs. Semināra teritorijā atradās speciāls rotaļu laukums, kroketa laukums, ziemā – slidotava.

Tiek celta Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapela

Padomju Savienības laikā 1940. gadā  Garīgā Semināra ēkā tika ierīkota slimnīca. Kapela tika izmantota kā kinozāle.

Balstoties uz 1992. gadā  pieņemto likumu par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām,  Rīgas Katoļu metropolijas kūrija tā paša gada maijā atguva ēku savā īpašumā. Tika sakopta teritorija, atjaunota un iesvētīta kapela.

1992. gada 1. oktobrī atklāja Rīgas Katoļu ģimnāziju. Pirmajā gadā no 1. līdz 12. klasei mācījās 203 skolēni. Visus ģimnāzijas izdevumus sedza Rīgas Katoļu metropolijas kūrija, vecāki maksāja nelielu skolas naudu.

Katru rītu pirms stundām kapelā notika Svētā Mise. Mācības ilga sešas dienas. Tika mācīti visi pamatpriekšmeti, svešvalodas – angļu, vācu, krievu, franču, un klasiskās valodas – latīņu un sengrieķu. Visās klasēs mācīja šaha spēli. 1. – 4. klašu bērni piedalījās ritmikas nodarbībās, bet 5. – 12. klašu meitenes varēja apmeklēt baleta stundas.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas vecais korpuss un pirmā stāva vitrāžas iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ar Kultūras Ministrijas rīkojumiem Nr.2.1.-25-16 un Nr.2.1.-25-17 kādreizējā E. Sokolovska klīnika, tagad Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecais korpuss, datēts ar 1900. – 1910., 20. gs. 20. gadi, atzīts par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, savukārt abas vitrāžas, datētas ar 20. gs. sākumu, atzītas par vietējās nozīmes mākslas pieminekli.

Kultūras ministrija ir konstatējusi, ka ēku Rīgā, O. Vācieša ielā 6 vēsturiskā vērtība atbilst ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474. 7.3. punktā noteiktajam: kādreizējā E. Sokolovska klīnikas ēka ir saglabājusi savu autentiskumu, fasāžu apdares greznus elementus. Daļēji saglabājusies augsti profesionālā interjera apdare.

Klīnikas ēka celta 20. gs. sākumā pēc Rīgas izcilu arhitektu H. Šēla un F. Šeffela projekta. Historisma stila ēka celta Rīgas priekšpilsētu savrupmāju tradicionālajās formās. Trīsstāvu mūra L – veida konfigurācijas nama centrālais korpuss papildināts ar divstāvu stiklotas verandas piebūvi.

Ēkas būvapjoma uzbūves pamatā ir telpiski izcelts centrālo kāpņu apjoms ar grezni veidotu vestibilu. Vestibila durvju virsgaismas un pirmā stāva logus rotā E. Todes darbnīcā izgatavotas vitrāžas. Ēkas fasādes izceļas ar īpaši greznu, apmetumā veidotu apdari – ēkas pirmā stāva rustiem, zemlogu florālo dekoru. Centrālo durvju virsdaļu rotā heraldiska kompozīcija. Galvenās fasādes centrālais rizalīts izcelts ar diviem balkoniem augšstāvos, kuru margu metālkalumos saskatāmi jūgendstila motīvi. Jūgendstila kāpņu margas saglabājušās arī galvenajā kāpņu mezglā. Mākslinieciski izstrādātas ir divviru parādes durvis ar pildiņiem.

1920. gados klīnikas aizmugurē piebūvēta kapela. Tā stilistiski atšķiras no smalki veidotā klīnikas ēku būvapjoma un atgādina Latgales dievnamu arhitektūru.

No 1938-1940 gadam te atradās Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultāte

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13. pantam un 66. panta pirmās daļas 4. punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot objektu Rīgā, O. Vācieša ielā 6 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo tiks saglabāts vērtīgs, savu autentiskumu saglabājis Rīgas 20. gs. sākuma būvmākslas paraugs, kas kopā ar citu Māras dīķa vēsturisko apbūvi veido interesantu Pārdaugavas kultūrainavas kompleksu.

Objekti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti, pamatojoties uz Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. pantu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmās daļas 4. punktu, 62. panta pirmo daļu, 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 „Kultūras ministrijas nolikums” 9.11. punktu, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 „Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā uz izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9. punktu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta status piešķiršanu” 7.3. punktu.

Rīkojumi par objektu iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pieņemti 2008. gada 29. janvārī un publicēti 2008. gada 14. februārī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr. 25 (3809).
Tridentas koncils un garīgie semināri

Tridentas koncils (1543. – 1563.) ieteica bīskapiem – ordinārijiem pie katras diecēzes (vismaz metropolijas) dibināt semināru.

Prasība, lai priesterības kandidāti mācītos seminārā jau no agras jaunības, izveidoja divas semināru pakāpes: mazo semināru – ģimnāzijas kursa līmenī, un lielo semināru augstskolas kursa apjomā pēc Collegium Gerrnanicum (dib. 1552. g. Romā) un Seminarium Romanum (dib. 1563. g. Romā) parauga.

Liela nozīme semināru attīstībā bija jezuītiem, kas ne vien dibināja savas kolēģijas, bet darbojās arī bīskapu uzturētajos semināros.

Kanoniskās tiesības prasa, lai katra diecēze, savu spēju robežās, uzturētu vienu mazo – zēnu semināru un lielo – priesterības kandidātu – semināru. Pēdējam obligāts, saskaņā ar tagadējiem Baznīcas kanonu likumiem, divgadīgs filozofijas kurss un četrgadīgs teoloģijas kurss, kā arī dzīve konviktā.

Rīgas Garīgais seminārs

Pirmais garīgais seminārs Latvijā darbojās ar pārtraukumiem no 1583. gada līdz 1621. gadam, to vadīja jezuītu tēvi. 1621. gadā, zviedriem ieņemot Rīgu, jezuīti tika padzīti, līdz ar to semināra darbība tika pārtraukta.

Līdz 1940. gadam Seminārs atradās lielā vairākstāvu ēkā – L. Altonavas ielā 6 ( tagadējā O.Vācieša iela 6). Vācu okupācijas laikā Seminārs darbojās Aglonas klosterī, pēc tam trīs vecākie kursi pārcēlās uz Rīgas Sv. Alberta kapucīņu klosteri un kādu nelielu, agrāk Semināram piederošu māju L. Altonavas ielā. Padomju varas laikā no 1916., līdz 1952. gadam Seminārs atradās Kijevas ielā 14 baznīcai piederošajā bijušās skolas ēkā. Sākot ar 1952. gadu, Seminārs iekārtojās Sv. Franciska baznīcas bijušajā plebānijā Kijevas ielā 16. Sešdesmito gadu sākumā semināram, respektīvi, prāvestam, atņēma mājas apakšējo stāva rietumgalu (sešas istabas un virtuve) un iekārtoja namu pārvaldi. Kad klēriķu skaits bija kļuvis lielāks, 70. gados bīskapam Vaivodam izdevās šo Semināra mājas daļu atgūt. Tomēr tas  neatrisināja telpu jautājumu, jo, atbilstoši saninspekcijas noteikumiem, esošajā kvadratūrā drīkstēja dzīvot un mācīties tikai 20 audzēkņi. Panākumi vainagoja arī citus bīskapa Vaivoda centienus. 1980. badā viņš dabūja atļauju bijušo Sv. Franciska baznīcas saimniecības ēku pārbūvēt par divstāvu ēku ar mansardu. Šī saimniecības ēka priestera – būvtehniķa Oļģerta Daļecka vadībā tika praktiski nojaukta, uz šiem pamatiem uzbūvēja jaunu grandiozu dzīvojamo ēku, kas ir stilistiski vienota ar Sv. Franciska baznīcu un plebāniju. Šī būve tika pabeigta 1982. gada jūlijā. 1989. badā pēc dokumentācijas nokārtošanas. atkal priestera Daļecka vadībā, sākās II korpusa celtniecība. Darbs tika pabeigts 1993. gadā. Tā beidzot pilnīgi tika atrisināts Semināra telpu jautājums.
Hronoloģija

ATJAUNOTĀS RĪGAS DIECĒZES, ARHIDIECĒZES METROPOLIJAS GARĪGAIS SEMINĀRS

  1. Rīgas diecēzes Garīgais seminārs Aglonā (1920. – 1924.)
  2. Rīgas arhidiecēzes Garīgais seminārs Rīgā (1924. – 1928.)
  3. Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu Teoloģiskā augstskola (1928. – 1938.)
  4. Latvijas Universitātes Romas katoļu Teoloģijas fakultāte (1938. – 1940.)
  5. Latvijas Universitātes Romas katoļu Teoloģijas augstskola (1943. g. 12. XI – 1944.)
  6. Rīgas metropolijas Garīgais seminārs (1946. – 1995.)

RĪGAS ARHIDIECĒZES GARĪGAIS SEMINĀRS RĪGĀ (1924 – 1928)

Garīgais seminārs Rīgā (O. Vācieša ielā 6)
Mācības Rīgas Garīgajā seminārā uzsāka 1924. gada 12. martā. Telpas bija ērtas un plašas, lai gan vēl nepietiekami iekārtotas. Daži no Semināra profesoriem palika strādāt Aglonas ģimnāzijā – N. Rancāns, G. Vēbers, J.Leitāns -, taču nāca klāt Jāzeps Rancāns un B. Kublinskis, kuri jau agrāk bija pārcēlušies uz Rīgu, kā arī prof. P.Ozoliņš. Nākošajā mācību gadā pasniedzēju skaitam pievienojas prof. Bruno Menke no Salcburgas diecēzes un dabas zinātņu pasniedzējs pulkvedis Jāzeps Baško.

līdz 01.09.2010. draudzes prāvests Andris Kravalis
02.09.2010.- 04.09.2011. draudzes viceprāvests Andris Kravalis
02.09.2010. – draudzes prāvests Māris Ozoliņš


Katru mirkli mēs varam darīt par dārgumu, kas mūs tuvina Debesīm.

Sv. Terēze no Bērna Jēzus