Esiet sveicināti mūsu mājas lapā !

RĪGAS SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS ROMAS KATOĻU DRAUDZE

DIEVKALPOJUMI


Svētdienās Svētā Mise 11:00 (pirms tam – adorācija, iespēja saņemt gandarīšanas sakramentu)


Darbadienās Svētā Mise 8:15 (pirms tam laudes 7:50)


Sestdienās Svētā Mise 9:00 (kopā ar laudēm)


Lielajos svētkos, kas iekrīt darbadienās –
Svētā Mise 18:30


Dievkalpojumi Ziemassvētkos

Dievkalpojumi Ziemassvētkos

24. decembrī plkst. 17:00 un 23:00

25. decembrī plkst. 11:00

26. decembrī plkst. 9:00

Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks izglābts… (Jņ 10, 9)

445Kristus Dzimšanas svētku liturģiskā laika posms, kas turpināsies līdz Kunga Kristīšanas svētku svētdienai, šogad ir ar īpašu nozīmi, jo jaunajā 2016. gadā mēs svinam Dieva Žēlsirdības Jubileju.

Viens no izteiksmīgākajiem šīs Jubilejas simboliem ir īpašas durvis, kas tika atvērtas Vatikānā, kā arī citās bazilikās, katedrālēs un nozīmīgās svētvietās. Šoreiz, kā norāda pāvests, tās ir Žēlsirdības durvis, pa kurām ieejot, ikviens varēs piedzīvot Dieva mīlestību, kas mierina, piedod un dāvā cerību. Protams, tās ir tikai simbols – izejot caur Jubilejas gada durvīm, nevajadzētu sagaidīt, ka mūs pārņems kāda īpaša laimes sajūta. Iziešana caur šīm durvīm ir apliecinājums tam, ka izvēlamies iziet no grēka, no sava egoisma, lepnības, nešķīstības; ka izvēlamies ieiet jaunajā dzīvē, caur Kristu atgūstot līdzību Dievam, kļūstot žēlsirdīgi kā Tēvs.

Bet, lai nonāktu līdz durvīm, vispirms ir jādodas ceļā. Kā norāda pāvests, lai sasniegtu Svētās durvis Romā un citās vietās, ikvienam būs jāveic svētceļojums saskaņā ar saviem spēkiem. Tā būs zīme tam, ka arī žēlsirdība ir mērķis, ko sasniegt un kas pieprasa apņemšanos un upuri. Lai svētceļojums ir atgriešanās stimuls: izejot pa Svētajām durvīm, mēs ļausim sevi apskaut Dieva žēlsir­dībai un apņemsimies būt žēlsirdīgi pret citiem, kā Tēvs ir žēlsirdīgs pret mums. Tomēr ar nokļūšanu līdz durvīm un iziešanu caur tām vien nepietiek, jo kādas mehāniskas darbības veikšana nevienam pestīšanu vēl nav nesusi. Saskaņā ar Latvijas Bīskapu konferences dekrētu, šim žestam ir jābūt saistītam ar sakramentālu grēksūdzi, Eiharistijas saņemšanu, lūgšanu Svētā tēva nodomā, “Tēvs mūsu” un “Es ticu” izteikšanu, to visu cieši saistot ar pārdomām par Dieva žēlsirdību.

Avērtas durvis ir arī zīme Baznīcas atvērtībai uz tiem miljardiem cilvēku, kuri vēl ir ārpusē. Žēlsirdības gads, kā teica pāvests Angelus lūgšanā, ir iespēja kristiešiem dalīties visdārgākajā: “Katrs no mums ir aicināts palīdzēt iepazīt Jēzu tiem, kuri vēl viņu nepazīst… Ja paskatīsimies sev apkārt, ieraudzīsim cilvēkus, kas ir gatavi sākt vai atsākt ticības ceļu, ja vien satiktu kristiešus, kuri ir iemīlējušies Jēzū. Vai mums nevajadzētu un vai mēs nevarētu būt tie kristieši? Vai es esmu patiesi iemīlējies Jēzū? (..) Un, ja esmu iemīlējies, man Viņu jādod iepazīt citem.”

Attēls: Pāvests Francisks atver Svētās Durvis Sv. Pētera bazilikā 2015. gada 8. decembrī. (CNS photo/Maurizio Brambatti, EPA)

Draudzes lapiņa 03.01.2016

Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu… (1 Kor 1, 22-23)

444444. draudzes lapiņa ir zināms iemesls padomāt par skaitļu nozīmi mūsu dzīvē. Šī nav “apaļa” jubileja, tāpēc varam atļauties neieslīgt nostaļģiskās atmiņās par to laiku, kad iznāca pirmā lapiņa, tās veidotājiem u.t.t.

444 . – vai šis nav maģisks skaitlis? Īsā atbilde ir jā, nav. Izklaidējošā matemātika ir pamanījusi, ka 444 ir viens no t.s. haršada skaitļiem (dalās ar savu ciparu summu), bet tas ir izklaidējošais garīgums, kas cenšas mums ieskaidrot, ka skaitļiem piemīt arī kāda dziļāka garīga nozīme. Piemēram, ja kāds bieži pamana skaitli 444, tas nozīmējot, ka eņģeļi ieskauj jūs, apliecinot jums savu mīlestību un palīdzību. Neuztraucieties, tāpēc ka eņģeļu palīdzība ir tepat līdzās. Vai arī – kāds jaunietis 4 reizes vienas dienas laikā ieraugot 444, nolēma, ka tas nozīmē, ka Jēzus tūlīt atgriezīsies… un YouTube kļuva bagātāka ar vēl vienu bezjēdzīgu video. Skaidrs, ka eņģeli ir līdzās, un ka Kristus atgriezīsies, bet ne jau 444 to noteiks vai pateiks. Ja cilvēkam sirds nodreb priekā vai bailēs katrreiz, kad viņš sastopas ar kādu konkrētu ciparu vai skaitli, viņam ir nopietna problēma ar pirmo no visiem baušļiem. Māņticība, kas ir cilvēka reliģisko jūtu novirze, ir tiešā pretrunā ar to paļāvības pilno ticības attieksmi, kādu Dievs sagaida no saviem bērniem. Tomēr nekļūsim arī paranoiski, jo skaitļiem  bieži piemīt simboliska nozīme – Bībelē tādu netrūkst. Viegli iegaumējamus skaitļus mēs varam izmantot kā mnemoniskus līdzekļus, “apaļas” jubilejas – kā dzīves atskaites punktus, skaistus ciparus – kā dekorācijas.

Tomēr, kad vien tiksim kārdināti kādā skaitlī saskatīt garīgu nozīmi, atcerēsimies, ka visā šajā numeroloģijā vienīgais, kas ir svarīgi, ir tas, ka tas nav svarīgi…

Jautājumi pārdomām:

1) Vai es piešķiru garīgu nozīmi dažādiem skaitļiem?

2) Kādas vēl māņticības formas ir iespiedušās manā un/vai manu tuvinieku apziņā?

Draudzes lapiņa 20.12.2015


Sekosim Jēzum vienīgi mīlestības dēļ un nevis Viņa dāvanu dēļ!

Sv. Terēze no Bērna Jēzus